Kad bērni sāk uzvesties kā līderi, bet līderi – kā bērni, ir laiks pārmaiņām – šis teiciens ir kalpojis kā vadmotīvs vienam no ievērojamākajiem vides aizsardzības protestiem pasaulē, kas noticis tieši šogad. To aizsākusi pusaugu meitene no Zviedrijas, radot milzu ažiotāžu, gan atbalstošu, gan noraidošu, visā pasaulē.

Grētas Tunbergas protesta akcija par klimata pārmaiņām un klimata politiku pasaulē aizsākusi asas diskusijas arī Latvijā par vides aktīvistu protestiem, to nozīmi un zaļo tēlu. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kādi ir bijuši skaļākie vides protesti Latvijā un pasaulē līdz šim un ar ko tie rezultējušies, kā arī interesējamies, kāpēc šādi protesti rada tik lielu rezonansi sabiedrībā, un lūkojam izprast vides aktīvistu tēlu un sociālo lomu sabiedrībā. Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Ivars Austers un vides zinātņu doktore biedrības "Eko dizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska.

Vai ar datoru un internetu pietiek virtuālās revolūcijas sarīkošanai?

Sociālie tīkli, kurus pareizāk būtu dēvēt par sociālo tīklu vietnēm vai sociālajiem medijiem, laika gaitā savu lomu ir mainījuši. Ja sākotnēji tie veicināja cilvēku attālinātu saziņu un sniedza iespējas atrast sen neredzētus paziņas, tad šo vietņu funkcijas šobrīd kļuvušas daudz plašākas. Sociālo tīkli vietnes var kalpot kā būtisks instruments sabiedrības ietekmēšanai, lēmumu pieņemšanai un aktīvai rīcībai. Vai ar datoru un internetu būtu pietiekami, lai uzsāktu virtuālo revolūciju?

Jēdziens „sociālie tīkli” akadēmiskajā pētniecībā eksistējis jau daudzus gadu desmitus un tas vienmēr ir attiecies uz cilvēku mijiedarbības tīkliem. Tātad visi cilvēki ar saviem radiem, draugiem un paziņām mijiedarbojas un vienlaikus arī sociāli tīklojas. Tiešsaistes komunikācijas vietnes, piemēram, „Facebook” vai „Twitter”, veidotas, balstoties šajā idejā par sociālo tīklošanos. Tādējādi šīs platformas pareizāk būtu dēvēt par sociālo tīklu vietnēm vai vienkārši sociālajiem medijiem, jo tīklus pašos pamatos veido cilvēki ar līdzīgām nepieciešamībām gan reālajā dzīvē, gan virtuālajā pasaulē. Sociālo mediju loma attīstās ļoti strauji. Kā mēs paši iemācāmies šo instrumentu izmantot, stāsta Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.