Ko pētnieki, analizējot folkloras materiālus, ir noskaidrojuši par vilku? Kāpēc tieši šis plēsējs folkloras materiālos minēts visbiežāk un ko, analizējot to, kā vilks atainots dainās, var pateikt par cilvēku, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Beatrise Reidzāne.

“Dzīvnieku tēlos ir iekodētas senākās mītiskās, mitoloģiskās un simboliskās dzīves uztveres,” skaidro Beatrise Reidzāne. Viņa pievērsusies vilka tēla pētniecībai un iepriekš arī lāča tēla pētniecībai folklorā.

Skatoties uz vilka tēlu folklorā, pētniece cenšas atšķetināt, ko un kā cilvēki domājuši senatnē.

Beatrises Reidzānes stāstu par savu pētījumu klausies arī raidījumā Augstāk par zemi.

Tautas mutvārdu daiļrades vākšana mūsdienās

Kā mūsdienās notiek folkloras materiālu vākšana, kas ir tie stāsti, pasakas vai teikas, ko pieraksta šodien, un ko, balstoties uz šo vākumu varēsim secināt par latviešiem pēc simts gadiem?

„Apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj strādāt no mājām neizēdot ledusskapja saturu. Nodevēju bars bija sapulcējies pie tukšās taras pieņemšanas punkta,” šādi divi citāti no tvitera un tos jau var uzskatīt par mūsdienu folkloru. Ne vairs tautasdziesmas, tiekas un pasakas, bet īsi, asprātīgi teikumi no dažādām interneta vietnēm, cilvēku atmiņas par bērnības vietām un dzimtas stāsti – tāda izskatās šodienas tautas mutvārdu daiļrade un tā ir daļa no folkloras, ko šodien apkopo šīs nozares pētnieki.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone stāsta, ka šobrīd folkloras vācēju redzeslokā ir nonākušas memes – interneta vidē radītas asprātīgas kolāžas, proti, attēli ar parakstiem. Piemēram, labi zināma klasiska fotogrāfija ar Krišjāni Baronu, kur Dainu tēvs, garu, baltu bārdu un nopietnu seju, pozē pie dainu skapja, atvēris vienu atvilktni un paraksts pie attēla: kad tu meklē vecmāmiņas pensiju , bet skapī ir tikai kaut kādas dainas.