Šonedēļ atkal stāstam par Eiropu, vērtējot tās dažādās tautsaimniecības nozares ar statistikas ciparu palīdzību. Šonedēļ runājam par pavisam tuva notikuma - Ziemassvētku ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm. Šodien par to, kur Eiropā meklējami krāšņākie un lielākie Ziemassvētku tirdziņi.

Strādājoši atzinīgi vērtē gaidāmās minimālās mēnešalgas palielināšanu par 50 eiro, no 380 eiro sasniedzot 430 eiro, tomēr minimālās mēnešalgas palielinājums daudziem uzņēmumiem ir kā arguments, kādēļ viņi grasās palielināt savu pakalpojumu cenas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņu.

Režisors Kārlis Krūmiņš sevi jau vairākkārt pierādījis kā spilgtu un prasmīgu bērnu izrāžu režisoru. Rīt Dirty Deal Teatro būs pirmizrāde viņa jaunākajam veikumam – izrādei „Lidojošais šķīvītis”, kas bērnus aicinās doties kosmiskā ceļojumā, meklējot nezināmas planētas un to vēl mazāk zināmos iemītniekus. Izrādes skatītājus uz dialogu aicinās divi aktieri – Samira Adgezalova un Jānis Kronis.

Uzņēmēji žēlojas, ka trūkst kvalificētu darba roku visās nozarēs un līmeņos. Lai aizpildītu robus, aizbraukušo vietā tiek meklēti strādnieki no valstīm ārpus ES, visbiežāk tepat no Baltkrievijas vai Ukrainas. Tāda situācija ir ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā bijušo sociālistisko valstu, tai skaitā arī Bulgārijā.

"Šādi brīži parāda, ka esam cilvēki," tā par mazā Ivana meklēšanu šī gada vasaras vidū Liepājā saka Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. Viņš bija viens no vairākiem tūkstošiem cilvēku, kurš palīdzēja meklēt mazo zēnu. Sarunas laikā mācītājs uzver cilvēka faktoru, kas saistīts ar to, ka zēnu neatrada laikus un dzīvu, taču pats pazušanas fakts rosina pārdomas par to, kas notiek sabiedrībā.

Cilvēks ziņu virsraksots. Mācītājs Mārtiņš Burke Burkevics viens no brīvprātīgajiem, kas meklēja pazudušo Ivanu.

Pludmales volejbola centra "Brazīlija" nākotne.

Lai sanāktu kopā domubiedru pulciņš un pamuzicētu, nav obligāti jāmācās mūzikas skolā. Ir mūzikas instrumenti, kurus var iemācīties spēlēt pašmācības ceļā, bet citu apguvei tomēr būs nepieciešams skolotājs. Cik sarežģīti vai arī viegli ir iemācīties spēlēt mazo ģitāru jeb ukuleli?

Mežizstrādes pārpalikumus, piemēram, šķeldu var izmantot citu produktu radīšanā. Tā kā Latvijas koģenerācijas staciju darbā kā blakusprodukts ik gadu rodas desmitiem tūkstošiem tonnu pelnu, zinātniekiem radusies ideja, kā sadedzinātās šķeldas pelnus var izmantot ceļu būvē.

"Draudzībai es ticu kā saulei debesīs, kas pie mums ziemeļos tik reti spīd," raksta Zenta Mauriņa. 

"Var manīt no Mauriņas rakstiem, ka viņai pietrūka draudzības, it sevišķi viņai pietrūka tāda vide, kādu bija pazinusi jaunībā Latvijā," vērtē Vaira Vīķe-Freiberga.

Eiropas Komisija piešķīrusi 3,46 miljonu eiro finansējumu plūdu zaudējumu kompensācijām Latvijā. Atbalsta piešķiršanas kritēriji vēl šonedēļ tiks apspriesti Eiropas atbildīgajā komitejā. Finansējums valstīm būs jāizlieto līdz rudenim. Zemkopības ministrija sola arī pastiprinātu lauksaimnieku kontroli kompensāciju izlietojumā.

Šīsdienas raidījums ir tapis Barselonā. Šajā Vidusjūras pilsētā šogad Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs viesojas jau trešo reizi. Jūnija beigās viņš turp devās, lai tiktos ar nu jau atlaistās Katalonijas valdības priekšsēdētāju Karlesu Pudždemonu, 1. oktobrī sekoja neatzītā neatkarības referenduma gaitai. Un tagad atkal ir šajā pilsētā īsi pirms 21. decembra ārkārtas reģionālā parlamenta vēlēšanām, ko ir izsludinājusi Madride.

Krustpunktā diskutējam par to, vai vajadzētu apsvērt apvienot divas lielās Rīgas slimnīcas - Austrumu un Rietumu slimnīcu. Kā zināms, šobrīd galvaspilsētā ir Stradiņu slimnīca, kura apvieno Pārdaugavas reģionu, un Austrumu slimnīca ar centru Gaiļezerā, kas apkalpo Daugavas labo krastu. Premjers izteicies, ka abas slimnīcas vajadzētu apvienot. Bet vai tas ir racionāli? Kāda ir Rīgas slimnīcu nākotne?

 

 

Krustpunktā pēc pusdiviem pieslēgsimies sabiedrībā asajām diskusijām par Rīgas Āgenskalna tirgus nākotni. Gada beigās tas tiks slēgts. Veco ēku plāno nojaukt, un kas tur notiks tālāk, vēl nav zināms, varianti ir dažādi. Opozīcija ceļ trauksmi, bet Rīgas vadība sola atklātas diskusijas. Kas tad satrauc tirgus nākotnes kontekstā, un kas ir mūsu visu, rīdzinieku interesēs, domājot par tālāko?

Ar Georgu Bārdu un viņa mammu Aiviju Ģimenes studijā tikāmies pirms trim gadiem, kad Georgs stāstīja, ka, kaut arī ir neredzīgs, spēj mācīties Vaivaru pamatskolā kopā ar citiem vienaudžiem. Kas dod spēku tagad, turpinot mācības vidusskolā, Atkaltikšanās ar Georgu Bārdu un viņa mammu Aiviju.

Atkārtojums. Filozofe Zenta Mauriņa pasaulē nāca 1897. gada 15. decembrī. Viņa ir viena no personībām, kuras liktenis cieši saistīts ar Latvijas valsti: nākusi pasaulē gadus 20 pirms Latvijas valsts dzimšanas, kā personība nobriedusi laikā, kad top un veidojās Latvijas valsts, un līdz ar neatkarības zaudēšanu devusies trimdā.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis 20. decembrī paraķstība vienošanos par mednieku piesaistīšanu valsts bruņoto spēku funkciju izpildei.

Tādi esam

Liepājas muzejs aicina cilvēkus dāvināt padomju laiku rotājumus, tā sākot gatavoties nākamā gada izstādei "Aizliegtie ziemassvētki. Rotājumus varēs iekarināt eglītē jau šajos svētkos. Aizliegto ziemassvētku tēmu gada garumā pētīs jaunā muzeja vēsturniece Anna Norvele, kura pati šo aizliegto svētku laiku nav piedzīvojusi. Ar vēsturnieci sarunājās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Andžila Remesa grāmata Kara ēna man sekoja. Kokrūpnieka dēla vaļsirdības (ar ierakstu). Atmiņu grāmata par pirmskara un kara laika Liepāju.

Šī diena vēsturē

1965.gada 20.decembrī pirmo reizi iedarbina Pļaviņu HES. Lielākā hidrobūve Baltijā tika uzcelta rekordīsā laikā. Lai arī daudzi lielīja, ka Pļaviņu HES ir spilgts inženiertehnisks sasniegums, daudziem sāpīgas palika atmiņas par zaudētajām dabas vērtībām. Pļaviņu HES vajadzībām appludināja Staburagu un praktiski no sauszemes nošķīra Kokneses pilsdrupas. Stāsta Jānis Krops:

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība "Rīgas meži" nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, tā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Ēnu ekonomika Latvijā veido aptuveni piekto daļu iekšzemes kopprodukta. Tā pamazām samazinās, tomēr ekspertu ieskatā nepietiekami pie pašreizējiem ekonomiskās izaugsmes tempiem. Svarīgs faktors ir arī iedzīvotāju augstais neuzticības līmenis valdībai un valsts institūcijām. Ēnu ekonomika ir problēma arī Eiropas mērogā. Mainoties ekonomiku struktūrai, tostarp digitalizācijas dēļ, par jaunām pieejām ēnu ekonomikas apkarošanā domā arī valstis, kurās situācija ir krietni labāka. Turpina Gints Amoliņš.

Ekonomikas ministrija anulējusi atļaujas pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros trīs koģenerācijas elektrostacijām – SIA "Elektro rīdzene", SIA "Energo Fortis" un SIA "E-Strenči". Pārbaudes vēl turpinās 29 koģenerācijas stacijās. To šodien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pastāstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem. Ministrija iecerējusi nākamgad auditēt OIK sistēmu kopumā, lai vērtētu sabiedrības ieguvumus no tās.

Šīsdienas raidījums ir tapis Barselonā. Šajā Vidusjūras pilsētā šogad Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs viesojas jau trešo reizi. Jūnija beigās viņš turp devās, lai tiktos ar nu jau atlaistās Katalonijas valdības priekšsēdētāju Karlesu Pudždemonu, 1. oktobrī sekoja neatzītā neatkarības referenduma gaitai. Un tagad atkal ir šajā pilsētā īsi pirms 21. decembra ārkārtas reģionālā parlamenta vēlēšanām, ko ir izsludinājusi Madride.

Iespējams, cilvēka radošais process ir viens liels mēģinājums un reizē kļūda. Kā tas gadās, ka šajā nesaprotamajā kustībā rodas labi darbi un pat šedevri. Par atļaušanos mākslā mūsdienās šī vakara saruna ar mākslinieku, fotogrāfu Reini Lismani.

Lai sanāktu kopā domubiedru pulciņš un pamuzicētu, nav obligāti jāmācās mūzikas skolā. Ir mūzikas instrumenti, kurus var iemācīties spēlēt pašmācības ceļā, bet citu apguvei tomēr būs nepieciešams skolotājs. Cik sarežģīti vai arī viegli ir iemācīties spēlēt mazo ģitāru jeb ukuleli?

Lempis. Pasaku stāsta Imants Skrastiņš

Krustpunktā diskutējam par to, vai vajadzētu apsvērt apvienot divas lielās Rīgas slimnīcas - Austrumu un Rietumu slimnīcu. Kā zināms, šobrīd galvaspilsētā ir Stradiņu slimnīca, kura apvieno Pārdaugavas reģionu, un Austrumu slimnīca ar centru Gaiļezerā, kas apkalpo Daugavas labo krastu. Premjers izteicies, ka abas slimnīcas vajadzētu apvienot. Bet vai tas ir racionāli? Kāda ir Rīgas slimnīcu nākotne?

 

 

Krustpunktā pēc pusdiviem pieslēgsimies sabiedrībā asajām diskusijām par Rīgas Āgenskalna tirgus nākotni. Gada beigās tas tiks slēgts. Veco ēku plāno nojaukt, un kas tur notiks tālāk, vēl nav zināms, varianti ir dažādi. Opozīcija ceļ trauksmi, bet Rīgas vadība sola atklātas diskusijas. Kas tad satrauc tirgus nākotnes kontekstā, un kas ir mūsu visu, rīdzinieku interesēs, domājot par tālāko?

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Raimonds Celms, Mārtiņš Egliens, Ulids Dumpis, Aija Dzērve, Gints Grāvelis, Juris Kalniņš, Zigurds Neimanis, Kaspars Pūce. Komponists Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 11.daļa.

Šīsdienas raidījums ir tapis Barselonā. Šajā Vidusjūras pilsētā šogad Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs viesojas jau trešo reizi. Jūnija beigās viņš turp devās, lai tiktos ar nu jau atlaistās Katalonijas valdības priekšsēdētāju Karlesu Pudždemonu, 1. oktobrī sekoja neatzītā neatkarības referenduma gaitai. Un tagad atkal ir šajā pilsētā īsi pirms 21. decembra ārkārtas reģionālā parlamenta vēlēšanām, ko ir izsludinājusi Madride.