Raidījums Latvija stāsti Latvijas simtgadei šoreiz ciemojas pie mežsaimnieku ģimenes - Lienītes un Anda Ozoliņiem Rucavas novada Dunikas pagastā. Andis ir Dienvidkurzemes virsmežniecības Liepājas nodaļas vecākais mežzinis, arī Lienīte 27 gadus bija mežsardze. Bet tagad kopā ar dēlu Mārtiņu viņa strādā savā mikrouzņēmumā un dasto un stigo privātos mežus. Lienīte Ozoliņa kopā ar dēliem arī atjauno laipas vienā no garākajām purva takām Latvijā - 4,8 km garajā Dunikas purva takā un ir gide.

Bērnu grāmatu ieteicējs. 22.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki lasa leģendārās latviešu rakstnieces un ilustratores Margaritas Stārastes pasaku krājumu "Saulīte", poļu autora Mikolaja Ložiņska neparasto grāmatu "Būtnes bēg" un Regīnas Ļovinas "Apburtās zemes pasakas", kurās nebijušus piedzīvojums izdzīvo lelle Mollija un viņas draugs Ezītis.

Pirmo iemet miskastē, otro apēd, trešo ver vaļā, bet ieraugot ceturto - bērniem liels prieks. Kā šo Dainas Kudiņas un citu klausītāju mīklas minēs Strazdiņu ģimene no Iecavas, klausieties raidījumā.

Kultūras notikumus šajā nedēļā pārrunā Ingvilda Strautmane un Zigfrīds Muktupāvels, atgādinot, viņuprāt, interesantākās šīs nedēļas Kultūras Rondo sarunas un iepazīstinot ar spilgtākajām kultūras norisēm nākamajā nedēļā.

Jau kopš 20. gs. 70. gadiem pasaule ar īru grupas „Clannad” starpniecību iepazina ķeltu mūzikas burvību. Toreiz šajā ansamblī dziedāja arī māksliniece, kuru šodien pazīst ar vārdu Moija Brenana. Lai arī viņa sen vairs nedzied šajā ansamblī, dziedātāja joprojām tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām mūsdienu īru mūzikas pārstāvēm.

Šoreiz visu raidījumu veltām atskatam uz sporta karalienes vieglatlētikas sacensībām „Rīgas kausi”, kas notika Ogres stadionā. Tiekamies ar trīssoļlēcēju Elviju Misānu, šķēpmetējiem Aneti Kociņu un Rolandu Štrobinderu, kā arī tāllēcēju Aigu Grabusti un lodes grūdēju Māri Urtānu.

Ornitoloģijas biedrības valdes vadītājs Viesturs Ķerus par Zemkopības ministrijas ieceri samazināt mežu ciršanas vecumu. Andra Ratkeviča no Slīteres nacionālā parka par nākamajās brīvdienās notiekošajām Slīteres ceļotāju dienām. Liene Briezga-Kalniņa no Latvijas Dabas fonda par vērtīgākajiem ainavas elementiem un Jānis Klepers no Vidzemes augstskolas par viensētu ainavas pētījumu.

Raidījuma tēma šoreiz ir radošās rakstniecības studijas ārzemēs, starptautiskie dzejas festivāli, latviešu literatūra pasaulē. Saruna ar dzejnieku, literatūrzinātnieku un tulkotāju Kārli Vērdiņu, kurš pašlaik studē Vašingtona vārdā nosauktajā universitātē Sentluisā, Misūri štatā ASV. Tur studējušo sastāvs ir ļoti raibs. Tie ir rakstnieki un dzejnieki no ASV, Slovēnijas un citām valstīm.

Ierakstot "Google" meklētājā vārdu "Andris", kā pirmais piedāvātais variants parādās "Andris Kolbergs". Un tas nav nejauši. Līdzīgi kā Zigmunda Skujiņa romāni, arī mūsu "latviešu Simenona" sacerējumi tika izdoti vairākos tūkstošos eksemplāru, un tulkoti gan bijušās Padomju Savienības, gan vairākās Eiropas valstu valodās. Raidījuma autori Toms Treibergs un Svens Kuzmins šoreiz par Andra Kolberga detektīvromānu "Kolekcionāra mīlas dēkas".

Raidījums Latvijas stāsti Latvijas simtgadei šoreiz devies uz Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģeni pie pirtnieku ģimenes - Solveigas Arnītes un Antona Plavoka. Antons ir Latvijas nacionālo bruņoto spēku karavīrs, Solveiga - juriste, bet aizvien lielāku nozīmi viņu dzīvē ieņem pirts. Solveigai pirts palīdzējusi izārstēties pēc smagas slimības, un tagad pirtī iegūt mieru un veselību viņi māca arī citiem. Staļģenē abi veido fiziskās un garīgās labsajūtas centru.

JAUNUMS! Projekts "Re! Starts!" Latviešu teātrim 150! 1. raidījums "Latviešu teātra sākums. Turnhalle, 1868." Raidījumu vada Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Raidījumā piedalās akadēmiķis Viktors Hausmanis, teātra žurnāliste Alda Briede, privātvēsturnieks Voldemārs Eihenbaums, aktieri Anita Grūbe un Zigurds Neimanis

6. maija vakarā Rēzeknē pēc garām un spraigām diskusijām 4. pasaules latgaliešu saietā tika pieņemta rezolūcija. Tajā tiek runāts par latgaliešu valodas statusu, tās lietojumu oficiālajā saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat ir jautājums par Latgales reģiona lingvistisko ainavu, latgaliešu valodas lomu izglītībā, kultūrā, plašsaziņas līdzekļos, zinātnē un pētniecībā. Rezolūcijā izteikts aicinājums apstiprināt latgaliešu (Latgales) karogu. Kā arī iekļauts ierosinājums 27. aprīli noteikt par Latgales dienu.

Ūdeņraža pētniecības „jaunie laiki” Latvijā sākās pavisam nesen, kad jauni zinātnieki pievienojas pieredzējušajiem pētniekiem. Ar īpašu degsmi arī šī vakara raidījums Monopols. Mūsu viešņa Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece un Cietvielu fizikas institūta inženiere Ilze Dimanta.

Mēs ēdam katru dienu, taču to, kā dažādi ēdieni ienākuši Latvijas kulinārajā tradīcijā un kā veidojusies ēdienu kultūra - par to zinām maz. Aplūkojam padomju laika virtuvi un ēdienu kultūru gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan arī padomju pilsoņa privātajā dzīves telpā.

Mūsdienās nevienā izbrīnu nerada fakts, ka džezu tagad spēlē visur – tas kļuvis par atzītu mūzikas žanru pat tādā valstī kā Izraēla. Un viens no šīs valsts mūziķiem, kas guvis atzinību starptautiskā mērogā, ir kontrabasists Avišai Koens, kurš arī spēlē klavieres, komponē, aranžē un pat dzied.

Pētera Ētera satīriskie stāsti no krājuma "Brūtgāns kārsnī" aktieru Intas Tiroles Bebrišas, Voldemāra Šoriņa un Zigurda Neimaņa izpildījumā. Kompozīciju veidojusi Alda Briede. Skaņu režisors Andis Ploks.

Jau kopš 20. gs. 70. gadiem pasaule ar īru grupas „Clannad” starpniecību iepazina ķeltu mūzikas burvību. Toreiz šajā ansamblī dziedāja arī māksliniece, kuru šodien pazīst ar vārdu Moija Brenana. Lai arī viņa sen vairs nedzied šajā ansamblī, dziedātāja joprojām tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām mūsdienu īru mūzikas pārstāvēm.

Kultūras notikumus šajā nedēļā pārrunā Ingvilda Strautmane un Zigfrīds Muktupāvels, atgādinot, viņuprāt, interesantākās šīs nedēļas Kultūras Rondo sarunas un iepazīstinot ar spilgtākajām kultūras norisēm nākamajā nedēļā.

Ūdeņraža pētniecības „jaunie laiki” Latvijā sākās pavisam nesen, kad jauni zinātnieki pievienojas pieredzējušajiem pētniekiem. Ar īpašu degsmi arī šī vakara raidījums Monopols. Mūsu viešņa Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece un Cietvielu fizikas institūta inženiere Ilze Dimanta.

Pirmo iemet miskastē, otro apēd, trešo ver vaļā, bet ieraugot ceturto - bērniem liels prieks. Kā šo Dainas Kudiņas un citu klausītāju mīklas minēs Strazdiņu ģimene no Iecavas, klausieties raidījumā.

6. maija vakarā Rēzeknē pēc garām un spraigām diskusijām 4. pasaules latgaliešu saietā tika pieņemta rezolūcija. Tajā tiek runāts par latgaliešu valodas statusu, tās lietojumu oficiālajā saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat ir jautājums par Latgales reģiona lingvistisko ainavu, latgaliešu valodas lomu izglītībā, kultūrā, plašsaziņas līdzekļos, zinātnē un pētniecībā. Rezolūcijā izteikts aicinājums apstiprināt latgaliešu (Latgales) karogu. Kā arī iekļauts ierosinājums 27. aprīli noteikt par Latgales dienu.