Raidījumā 21. gadsimta latvietis šoreiz runājam par to trešdaļu izceļotāju no Latvijas, kas ir nesaskaitīta, nesaprasta, pat aizmirsta - par Latvijas nepilsoņu pasu īpašniekiem un krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem, kas, izmantojot Eiropas Savienības brīvās pārvietošanās iespējas, arī izceļojuši no valsts.

Kādas sievietes, kas dzīvo Lielbritānijā, viedoklis: „Es visiem saku, ka esmu baltiete. Jā, es esmu no Latvijas. Es nesaku, ka esmu krieviete. Kādā krieviete es esmu? Es piedzimu un uzaugu Latvijā. Mana mamma ir ukrainiete, bet tēvs - kazahs. Viņi arī visu savu apzināto dzīvi nodzīvoja Latvijā. Mēs vienalga atšķiramies no krieviem. Es nevaru pateikt, ka esmu krieviete. Atbraucot uz Krieviju pat padomju laikā, man uzreiz teica: “Ā, no Baltijas?” Mēs esam citādi. Es nevaru pateikt, ka es esmu krieviete. Kāpēc krieviete? Es esmu no Latvijas. Latviete arī neesmu. Es esmu baltiete!"

Saruna raidījumā ar socioloģijas doktorantūras studenti Upsalas Universitātē un Sodertornas Universitātē Zviedrijā, pētnieci Ivetu Jurkāni-Hobein, kas īpaši pievērsusies šī jautājuma izzināšanai. Pētījums par izceļojušiem Latvijas nepilsoņiem tika veikts projekta "Latvijas emigrantu kopienas" ietvaros, ko īsteno LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Ekonomikas un vadības fakultātes pētnieki.