Iecerētie likuma grozījumi paredz sakārtot tirgu, norāda Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska-Cālīte raidījumā Aktuālais temats.

Šobrīd pastāv dažādas dīvainas proporcijas valodu ziņā radio stacijā, jo tādas ir noteiktas to apraudes atļaujā. Sakārtot, tas nozīmētu, ka tās 39 radiostacijas, kurās ir latviešu valodas pārsvars, kļūtu par latviešu valodas radiostacijā, bet tās 17, kurām ir krievu valodas pārsvars kļūtu par krievu valodas stacijām. Tas, par ko savā vēstulē pārmet Uģis Polis, ir nosacījumi radiostacijām, kurām apraides atļaujā ierakstīta valodu proporcija 50:50. Izmaiņas paredz, ka tām jākļūst par latviešu stacijām. Protams, politiķiem ir iespējas to mainīt.

Otra grozījumu daļa attiecas uz tām radiostacijām Latvijā, kam ir daudz slēpto retranslāciju krievu valodā. Lai to apturētu, paredzēts liels procents oriģinālraidījumu krievu valodā. Lai veidotu raidījumus par Latvijas dzīvi.

Arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka atzīst, ka asiciācija vienprātīgi nobalsojusi, ka raidstacijām jāraida vienā valodā, jo konflikti par procentiem bijuši vienmēr. NEPLP balsojums, kādā valdoā turpmāk būtu jāraida radiostacijām, kurām valodu proporcija ir 50:50, bijusi politiska izšķiršanās.

Diskusijā piedalās arī žurnāliste Olga Dragiļeva. Viņa norāda, ka īsti nav izprotams šajā izmaiņu procesā ir mērķis. No nozares viedokļa tā ir sakārtošana, bet, vai nav arī mērķis iegūt lielāku raidstaciju daudzumu latviešu valodā.

Vairākas radiostacijas pārvaldošā uzņēmuma "Super FM" valdes priekšsēdētājs Uģis Polis nosūtījis atklātu vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), protestējot pret sagatavotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz vairākām krieviski raidošajām radiostacijām Latvijā, kurām patlaban puse satura jāraida valsts valodā, pilnībā pāriet uz raidīšanu latviski.