Nesaskaņu dēļ ar uzraugošo ministriju, vēl lāga nesācies apstājies Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas darbs.
Aktuālā temata studijā situāciju vērtē Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere un vēsturniece Ineta Lipša.
Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris raidījumā Krustpunktā norāda, ka vēl domā, vai atkāpties no komisijas vadītāja darba. Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels uzskata, ka Kangeris nespēj vadīt komisiju un un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
Valdība pēc Tieslietu ministrijas prasības no LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas izslēdza tās priekšsēdētāja vietnieci, kādreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku. Komisija iebilda pret tās personālsastāva izmaiņām.
Piekrītot Kangera pozīcijai, darbu komisijā pārtrauks arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, savukārt Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja un okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere atbalsta valdības lēmumu izslēgt no Valsts drošības komitejas (VDK) darbības izpētes komisijas tā vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (7)
Skumji,ka VDK dokumentu pētnieciskais process arī tiek politizēts un zinātniekiem jāstrādā zem ultrapatriotu kontroles un spiediena.Ļaujiet zinātniekiem brīvi un objektīvi strādāt -par to saņemot atalgojumu.
Lieta tāda, ka Tieslietu ministrija ir pilnībā visu nodrošinājusi Komisijas darbam: telpas, apjomīgais administrēšanas darbs lai organizētu Komisijas uzdevumā noteikto pētniecības darbu, visi Tieslietu ministrijas resursi ir viņu rīcībā. Tūlīt pēc tam, kad Ministru kabinets uzdeva šo politiski sarežģīto komisiju pārņemt no IZM, Tieslietu ministrijā komisijai bija noorganizēta tikšanās ar TM augstāko vadību, lai nodrošinātu Komisijas darbam visu nepieciešamo. Komisijas uzdevums bija vienīgi sastādīt darba plānu. Neviens komats šajā plānā no TM puses netiek labots, neviens norādījums un taml. ! Tā tas ir ar visām šādām starpinstitucionāli veidotām komisijām. Taču K.Jarinovska un K.Kangeris, vīlušies par to, ka nesaņems cieto mēnešalgu 1700 EUR apmērā (valsts budžeta likumā tādas lietas netiek paredzētas), sāka vērpt intrigas masu mēdijos, ka nestādīšot plānu, ja par to nemaksās. Citās MK komisijās šādus plānus sastāda bez maksas apmēram mēneša laikā tam veltot dažas sēdes. Parēķiniet - gadā tas izmaksātu gandrīz 60`000 EUR ! Jā, pēc pēc tam - lūdzu, piedalieties konkursos un veiciet pētījumus, tas komisijas locekļiem ir atļauts. Šinī gadījumā tā bija tikai alkatība - iedzīvoties uz valsts rēķina un izplatīt melu ziņas par politisku ietekmēšanu (zinot, ka tautai tas ļoti patīk) un brēkt, ka nemaksā. Pie tam, K.Jarinovska un D.Šēnbergs (viņas civilvīrs?) dibina digitalizācijas fondu, lai varbūt pārņemtu savā rīcībā šo slepeno informāciju un tad - varat vien iedomāties, kas notiktu, elles vārti vaļā.
Un tā - VDK vēl šodien ietekmē sabiedrību kaut šādā veidā jaucot cilvēkiem prātus.
NA un patiesie problēmu cēloņi? Tādi ir.
Tās ir intrigas, ko komisijā nepārtraukti vērpa Jarinovska jau no sākuma.
Bet kā viņa iekļuva komisijā? Jarinovska Šēnberga dzīvoklī ir reģistrējusi savu „Konstitucionālo tiesību institūtu” (šausmīgi smalks nos.), kurā ir viņa viena pati. Kad IZM tika veidots komisijas sastāvs no institūciju deleģētiem pārstāvjiem, tad Šenbergs (Jarinovskas civilvīrs?) sarakstā pielika arī šī smalkā institūta „deleģētu” pārstāvi Jarinovsku. Jauki. Un viņu atbalsta atsevišķi vadītāji no LU, kuriem ari nav SAAB pielaides. Padomajiet par istiem celoniem .
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X