Šobrīd Dubultu mākslas stacijā skatāmajā Džemmas Skulmes darbu izstādē „Krāsas garša” redzami mākslinieces vēl šogad gleznotie darbi, kā arī pagājušā gadsimta 80. tajos gados tapušās kolāžas sērijā „Kariatīdes” jeb „Putnubiedēkļi”. Šie darbi skatītājam tiek rādīti ne pirmo reizi, taču Dubultu izstādē kuratore Inga Šteimane atšifrējusi kolāžās izmantotos dokumentus, izliekot tos izstādes vitrīnās, citējos uzrakstos uz sienām, tādejādi aicinot baudīt ne tikai mākslinieces krāsas, bet arī intelektuālo jaudu. Saruna raidījumā par šiem darbiem ar Džemmu Skulmi un Ingu Šteimani izvēršas ne tikai par piedzīvojumu, par dialogu starp laikmetiem, no kura šķeļas aizvien jaunas idejas. 

„Es nemeklēju riņķī apkārt. Tā kā meklēju sevī, patiesībā es meklēju un arī atradu savos pašas darbos. Konstatēju, ka tie nav slikti darbi, bet tajos ir par daudz. Sāku ieraudzīt, un tas mani pat sajūsmināja darbu fragmentos – tur ir ideja. Tur pietiekami. Esmu bijusi par pļāpīgu, par vēlīgu, dodama skatītājiem jau par daudz satura. Mans saturs var būt tīra manta. Tikai krāsa, ko es mīlu, tikai kaut kāda viena krāsa, viens salikums,” par sevi šodien stāsta Džemma Skulme.

„Uz galda - tas ir faktiski ir fragments no mana darba „Dialogs” – divas tautumeitas ar brunčiem, ar rokām, ar sejā, ar vaiņagiem, ar krokām. Es pēkšņi nonāku – kroka. Pietiek. Man nevajag vairāk. Tas ir mans atklājums. Blakus ienāk melnas draudīgas debesis, kaut kas no debesīm ar vieglu gaismas strēli. Tā tās saules ienāca. Tad manī notika brīnumaina lietas, kur es sāku skatīties, tur man bija glezna," turpina māksliniece.