6. septembrī 65. jubileja dziedātājam Viktoram Zemgalam.

Pagājušā gadsimta 90. gados dziedātājs Viktors Zemgals kādā sieviešu žurnāla aptaujā tika atzīts par vienu no Latvijas romantiskākajiem vīriešiem, un „Eolikas” kvarteta zelta laikos meiteņu sirdis vai lūza, kad Viktors duetā ar Olgu Rajecku dziedāja „dusi man uz pleca, dusi…”. Taču patiesībā Viktors nemaz nav tik romantisks, turklāt „Eolikas” laikos ar lielāku prieku dziedāja paša sacerētās, nevis Borisa Rezņika dziesmas un jaunībā sapņoja, ka kļūs par varenu rokmūziķi. Daļu šī sapņa, proti, par slavu un rokenrolam līdzi nākošu bohēmu Zemgals ir piepildījis, mūsu popmūzikā darbodamies kopš 60. gadu beigām. Viņa balss skanējusi VEF rēvijā „Spīdola maina vilni”, ansambļos „Jūrmalas balsis” un „Eolika”, kā arī paša dibinātajā grupā „Tobago”.

90. gadu vidū Viktors Zemgals kā solists sāka savas šlāgerdziedātāja gaitas – viņš atrada sen aizmirstas vai pie mums nemaz nepazīstamas ārzemju melodijas, kuras ieskaņoja ar latviskiem vārdiem, un tapa lielie grāvēji „Dāliju liesmās”, „Magnolijas zieds” un citas dziesmas. Tika meklēts arī ceļš pie klausītājiem koncertos pat ar bērnu ansambli „Pekšņi”, apvienībā „Zemgals un draugi”, un, protams, ar vokālo kvartetu „Eolika”, kura renesanse sākās 90. gadu nogalē.