Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Vecāku savstarpējo konfliktu sekas, kā arī emocionālā agresija pret bērniem un pasivitāte savstarpējo attiecību veidošanā dramatiski ietekmē bērnus – secināts Latvijas skolu psihologu un sociālā atbalsta speciālistu pētījumā „Bērnu laimes ienaidnieki Latvijā”. Šos trīs kā būtiskākos iemeslus problēmām minējuši 80 procenti aptaujāto speciālistu, kuru ikdienas darbs ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem un to ģimenēm. Kopumā pētījumā aptaujāti 182 skolu psihologi un sociālie pedagogi, un šis ir pirmais pētījums, kurā uzklausīts tieši speciālistu viedoklis. Kādi ir galvenie izaicinājumi un risinājumi situācijas uzlabošanā, diskutējam Ģimenes studijā. Viesi studijā Edmunds Vanags, skolas psihologs un pētnieks, LU Psiholoģijas studiju programmas doktorants, Inga Akmentiņa-Smildziņa, mamma, mammam/tetiem.lv portāla vadītāja, Ikšķiles vidusskolas sociālā pedagoģe Žanna Rudakova un krīžu centra „Skalbes” psihoterapeite Gunta Vītola.

Edmunds Vanags atzīst, ka viena no vērtīgākajām pētījuma atziņām ir, ka speciālistiem ir intensīvi jāstrādā, lai vecākiem palīdzētu labāk ieraudzīt problēmas, kā arī, lai viņi sadzirdētu speciālistus. Tāpat svarīgi motivēt vecākus uz sadarbību, kurā piedalās vairāki cilvēki, nevis tikai mamma, kas visbiežāk raksturīgi, bet arī tētis un vēl citi ģimenes locekļi. Kā arī būtiski strādāt virzienā, ka protam paņemt palīdzību no citiem, jo cilvēki bieži domā, ka ar ģimenes lietām jātiek galā pašam.

Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka vecāki arī nevēlas saskatīt savu ietekmi uz bērna uzvedību ikdienā, vai arī viņiem pietrūkst informācijas, ka šāda likumsakarība pastāv. Arvien ir vērts runāt par to, kā vecākus motivēt pavērtēt, kāda ir viņa vara šajā jautājumā. 

Arī speciālistes Gunta Vītola un Žanna Rudakova piekrīt, ka vecākiem ir svarīga loma tajā, kā jūtas bērni. Rudakova min, ka nav atrunas, man nav laika, man daudz darba, viss atkarīgs no tā, cik vecāki paši grib iesaistīties bērna dzīvē.

Rudakova atzīst, ka ar katru gadu bērnu psihoemocionālais stāvoklis kļūst arvien sarežģītāks, katru gadu ir arvien vairāk pirmklasnieku, kam daudz grūtāk iejusties kolektīvā.