Pēdējos desmit gados Latvijā notikusi straujākā skolu noslāņošanās starp Baltijas jūras valstīm - skolas iedalās "bagāto" un "nabago" skolās, bet mazās lauku skolas kļūst par sociālo patvērumu daudziem bērniem, kur nevar iegūt pašu galveno - labu izglītību, tā apgalvots Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" jaunākajā pētījumā "Nevienlīdzīgā izglītība". 2003. gadā viens bērns no turīgākām un labāk izglītotām ģimenēm mācījās 75 procentos Latvijas skolu, 2012. gadā - tikai 55 procenti. Lielākā noslāņošanas notikusi starp lauku un pilsētas skolām, un plaisa lauku un pilsētas bērnu labklājības līmenī ir lielāka nekā vairumā Eiropas valstu. 

Ģimenes studijā diskutējam, kādas pārmaiņas vitāli vajadzīgas izglītības sistēmā, kas jādara, lai visiem Latvijas bērniem būtu vienādas iespējas iegūt labu izglītību un kā skolās izveidot sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu efektīvu atbalsta sistēmu. Viesi studijā: pētījuma autores žurnālistes Inga Spriņge un Evita Puriņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas asociētā profesore Dita Nīmante un Iespējamās misijas valdes locekle Zane Oliņa.