Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mans tētis pats labākais! Cik forši, ka man ir tāds tētis! Mans lieliskais tētis un brīnišķīgais vectētiņš - tie ir biežākie tētiem veltītie vārdi vēstulēs, ko konkursam saņēma Ģimenes studija. Vēlot priecīgu un ģimenisku Tēva dienu, piedāvājam iepazīt tētus - virtuves pavēlniekus, ka arī teiku par to, kā radīts TĒTIS.

Raksta Laura Rastaka

Mans tētis ir labs virtuves pavēlnieks, viņš no rītiem gatavo garšīgu auzu putru, olu kulteni un visvienkāršākās tostermaizes. Vēl tētis gatavo garšīgus gurķīšu salātus, plānās pankūkas un pašu garšīgāko pupu zupu, pat par skolas pupu zupu ir garšīgāka. Vēl virtuves pavēlnieks tētis ir darbā, tāpēc viņš gatavo tik labi, jo daudz ko samācās darbā. Vienreiz es palīdzēju gatavot, man nokrita uz grīdas krējums un visa virtuve palika netīra un mēs ar tēti arī. Un tētis nebija nemaz dusmīgs. Lūk kāds ir mans mīļais tētis!

 

Raksta Estere Boroduļina

Mani sauc Estere un man ir desmit gadi,dzīvoju Jēkabpilī. Šogad mācīšos jau 4. klasē Jēkabpils 3. vidusskolā. Mamma man pastāstīja par šo konkursu, tāpēc es nolēmu uzrakstīt par savu tēti. Manu tēti sauc Vitālijs, viņam ir 41 gads, viņš strādā autoservisā un labo dažādas mašīnas. Mans tētis ir vislabākais, jo viņš ir labestīgs, čakls, draudzīgs un ļoti strādīgs. Tētis, tāpat kā mamma, ļoti daudz strādā (mamma Dace ir skolotāja), lai mums viss būtu. Es ļoti lepojos ar saviem vecākiem, un cenšos viņiem abiem līdzināties. Tētim gandrīz vienmēr ir labs garastāvoklis, neskatoties uz nogurumu. Dažreiz tētis pat aizmieg skatoties televizoru, jo pa visu dienu daudz ir strādājis.

Neskatoties uz darbadienu nogurumu, viņš mūs mēdz svētdienās pārsteigt ar saceptu omleti, tās tētim sanāk vislabāk. Mēs ar māsu (Santa, 16 gadi) brīnamies par to, kā tētim izdodas tik garšīgi. Tētis mums liek minēt, no kā šoreiz omlete ir sacepta. Manuprāt, varētu sarakstīt veselu grāmatu, kur būtu tēta omlešu receptes.

Mūsu tētis ir vislabākais, jo viņš nemitīgi rūpējas par mums, lai mēs būtu drošībā, lai mums pietiktu visa nepieciešamā, lai mums būtu interesanti un jauki kopā. Mēs visi kopā reizēm dodamies nelielos ceļojumos, un tētis ir mūsu šoferis, man patīk braukt kopā ar viņu, jo viņš parasti joko, stāsta kaut ko interesantu.

Ir tik jauki, ka man ir tieši tāds tētis!

Teika par to, kā radās tētis

Raksta Evita Zaķe

Veltījums tētim, manam sargeņģelim

Dievs radīja brīnišķīgu pasauli. Tajā bija skaisti dzīvnieki, krāšņi ziedi, dzidri ezeri un augsti kalni. Kādā dienā Dievam šķita, ka pietrūkst kāda, kas par to no sirds priecātos un to izzinātu. Viņš radīja bērnu. Bērns rotaļājās ar dzīvniekiem, smaržoja ziedus, peldējās ūdeņos un rāpās pakalnos, taču reizēm bija pārāk bezbailīgs, reizēm - neprata parūpēties par sevi. Dievs nevarēja būt vienmēr līdzās, tālab viņš radīja mammu. Mamma ar visu labi tika galā, tikai viņai reizēm bija grūti, reizēm arī skumji. Dievs izlēma viņai palīdzēt, radot sabiedroto, un sasauca eņģeļu sapulci. Tajā vienojās radīt tēti. 

Eņģeļiem sapulcē  bija jāizlemj, kāds būs tētis, ko viņš darīs. Eņģeļi nāca viens pēc otra un stāstīja.

Pirmais eņģelis, pirkstu pa pirkstam mīcīdams, veidoja roku, un sacīja: “Ļoti svarīgas ir tēta rokas. Tām jābūt maigām, lai viegli pārnestu aizmigušo bērniņu no spēļu laukuma gultiņā. Rokām jābūt spēcīgām, lai varētu rūpēties par ģimeni. Lai, kopjot dārzu, turpceļā ķerrā vestu sabirušās lapas, bet atpakaļ  - mazo spēlmani. Rokām jābūt mīļām, lai tās mācētu sirsnīgi apskaut. Rokām jābūt prasmīgām, lai varētu māju turēt kārtībā.”

Otrais eņģelis, lipinot celi, veidoja kāju. Kājām jābūt veiklām, lai varētu spēlēt ķerenes. Tām jābūt spēcīgām, lai vasarā varētu kopā lēkāt pāri viļņiem. Kājām jābūt  izturīgām, lai varētu izstaigāt mežus, nesot mājās gardas ogas un sēnes. 

Trešais eņģelis munštierēja ausis. Tām jābūt dzirdīgām, lai sadzirdētu pļavā sienāžus un iemācītu saklausīt tos mazajam dabas pētniekam. Ausīm jābūt vērīgām, lai sadzirdētu to, kas vārdiem tiek noklusēts, un iedrošinātu izrunāties. 

Ceturtais eņģelis veidoja muti. Tai jābūt gudrai, lai zinātu, kad runāt un kad labāk paklusēt. Mutei jābūt smaidīgai, lai iedrošinātu iet pasaulē ar gaišu skatu. Tai jābūt veselīgai, lai rādītu piemēru, kādus gardumus ēst un kādus labāk atstāt veikala plauktā. Mutei jābūt džentlemeniskai, lai, no rīta pasakot komplimentu, dotu bērnam pārliecību visai dienai. Mutei jābūt radošai, lai turpinātu vakara pasaciņu, kad grāmatā rakstītais jau ir beidzies.

Piektais eņģelis radīja acis. Tām jābūt redzīgām, lai mācītu ieraudzīt koku stumbru krāšņumu un ūdens dzidrumu. Acīm jābūt sirsnīgām, lai mācītu pasaulē raudzīties ar labestību. Tām jābūt gudrām, lai iemācītu novērtēt, ko no dzīves paņemt un kam iet garām.

Pēdējais uzstājās Dievs. Viņš paņēma daļiņu mātes mīlestības un iepūta to eņģeļu izveidotā tēva sirdī. Tā sāka pukstēt. 

Tētis - tas ir daudz vairāk nekā profesija. Tas  ir aicinājums. Tā ir dāvana. Dāvana, kura  katru rītu atver acis un atnes vecākiem brīnumainus mirkļus ik dienu. Būt tētim - tā ir sūtība un atbildība, kas nekad nebeidzas. Pat pēc aiziešanas no zemes, ir jāturpina sargāt savas atvases.