Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Cieņas, mīlestības un komunikācijas trūkums – tā varētu raksturot vardarbību dzemdībās, atzīst dūla Jana Biezā. No tā izriet tas, kas nodara pāri.
Par vardarbību dzemdībās īpaši nerunā. Tas nav ērts temats, ko varētu brīvi iztirzāt. Tomēr dzemdībās piedzīvotās izjūtas var būt visdažādākās, nereti mēģinām tās attaisnot, bet, iespējams, ir vajadzīgs tās reizi par visām reizēm nosaukt vārdā. Tas ir svarīgi, jo, nosaucot emocijas vārdā, mēs sākam tās pieņemt. Jā, tā bija vardarbība! Par neērto tematu saruna Ģimenes studijā, tajā piedalās psihoterapeite Vita Kalniņa un dūla Jana Biezā.
Vardarbība dzemdībās – tie ir spēcīgi vārdi, bet ko tas ietver. Jana Biezā norāda, ka tā varētu būt emocionālā vardarbība, kas ietver aizskarošus vārdus, kas ļoti sāpina, aizskaroši vārdi, piemēram, kaunināšana un vainas sajūtas radīšana, ka dara pāri savam mazulim. Tāpat apsmiešana dzemdībās.
Fiziska vardarbība saistās ar neiejūtīgu apskati vai piespiedu kāju turēšanu dzemdību laikā. Trešā varētu būt medicīniskā jeb dzemdību palīdzības vardarbība, ko vismazāk atpazīst un nosauc kā vardarbību.
Raidījuma viešņas norāda, ka sekundāro vardarbību bieži piedzīvo partneris, kas ir kopā ar sievieti dzemdībās.
Ierakstā par pārdzīvoto dzemdību laikā uzklausām mammu Madaru. Pa tālruni sazināmies ar vecmāti Inesi Kampusi.
Raidījuma skats ir uz 25. novembri - tā ir Rožu revolūcijas diena. Šī diena visā pasaulē atgādina par iejūtīgu attieksmi dzemdniecībā. Arī pie mums par to sāk atgādināt. Rožu revolūcijas dienā sievietes, kuras ir piedzīvojušas vardarbīgu attieksmi dzemdībās, uz dzemdību namu aiznes rozi, dažreiz pieliekot klāt zīmīti. Latvijā tas nav tik izplatīti, bet reizēm notiek.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (11)
Bet šis jau kļūst par traku - māmiņas Madaras komentārs par to, ka vardarbība ir neonatologa klātbūtne dzemdību beigās ( neonatologs ir klāt izspiešanā tādēļ, lai problēmu gadījumā nekavējoties varētu sniegt palīdzību jaundzimušajam), vai kompresijas zeķu uzvilkšana pirms akūta ķeizara palātas biedreņu klātbūtnē (akūts ķeizars, lai glābtu bērnu, nu tur vienkārši nav laika, lai aizvestu sievieti uz kaut kādu atsevišķu telpu un lēni un maigi vilktu kājās kompresijas zeķes, kas starp citu tiešām ir ļoti stingras un grūti uzvelkamas), roku dezinfekcija, ienākot intensīvajā terapijā (vai varat iedomāties, cik daudz baktēriju ir uz rokām cilvēkam, slimnīcās vispār baktērijas čum un mudž - slims jaundzimušais intensīvajā terapijā var dabūt infekciju ļoti viegli, un tas var beigties arī letāli - vai tiešām nodezinficēt rokas ir kaut kas tik vardarbīgs?). Un galu galā, ja sieviete pati nespiež un nestrādā, lai piedzemdētu savu bērniņu, bet tonīšu pieraksts rāda, ka bērniņam kļūst slikti - ko vecmātei teikt? Ka viss ir forši? Tas nekas, ka bērns pēc tam būs dārzenītis? Vai tomēr pateikt taisnību - žēlojot sevi, tu dari pāri savam bērnam - saņemies un spied!!!
Būsim labi un iejūtīgi viens pret otru! Bet lūdzu neaiziet līdz absurdiem...
Un tas ir tikai tāpēc, ka pašas jau reizi to ir piedzīvojušas, un kā gan labāk likt sev sajusties, ja kādam citam spēsi nodarīt to pašu!?
Absurds, jā, kādam tas var likties absurds, bet citam tā ir realitāte ar kuru ir un būs jāsadzīvo visu dzīvi!
Tiešām 3!!!! speciālistiem, kur viens ir students, jābāž sava roka iekšā, lai konstatētu problēmu?
Dzemdību vidū (maiņa beidzas) pamest dzemdību zāli!? Nemaz nerunāšu par kāju piesiešanu. (un viss gāja pēc plāna, BEZ sarežģījumiem)
Pudeles grūšana bērnam rīklē! (kura aita tad ar krūti mūsdienās baro)
Nerunājot par ieteikumiem apklusināt bērnu, jo citiem esot arī jāguļ!
Ēdiens jaunajām māmiņām, kuru labākajā gadījumā mežā strādājošiem večiem varētu kāds iemest termosā līdzi!
Un tā varētu turpināt, turpināt, bet lielais vairums (vietējie un tuvākās apkaimes) jau zina, kā tas ir, dzemdēt Liepājas reģionālajā slimnīcā!!!!!!!!
Madara pati atzīst, ka situācija bijusi akūta un bērna dzīvībai bīstama, bet publiski pārmet personālam, kas viņas bērnu ir izglābuši. Vardarbība var būt abpusēja - arī personāls bieži vien cieš no jauno māmiņu un viņu piederīgo emocionālās vardarbības. Un šis gadījums ir viens no šādiem piemēriem ( pat nabaga nelaimīgais neonatalogs, kas ieradies uz izspiešanas beigām, lai momentāli pēc bērna piedzimšanas varētu sniegt bērnam palīdzību, šeit tiek pasniegts kā kaut kāds slimīgs lūriķis, kas ienāk dzemdību zālē un skatās uz madaru).
Emocionālā vardarbība kas tika māmiņas tekstā aprakstīta, ar šo piebildi tiek nosodīta. Māmiņa noteikti tagad, ja to lasa, jūtas vēl sliktāk un cerams, ka nav nonākusi pecdzemdību depresijā.
Šķiet, ka to raksta medicīnas darbinieks..
Mani pārsteidz, ka vecmātēm, būtnēm, kas sagaida jauno dzīvību, ir viens no viszemākajiem atalgojumiem medicīnas aprūpē.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X