Šodien, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus, Radioteātris piedāvā noklausīties Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā" fragmentus. Lasa Guna Zariņa. 2016.gada ieraksts.

    Tā ir grāmata par mīlestību. Grāmata par sievieti, kura pārdzīvojusi visu - pazemojumus, mocības, piespiedu darbu, daudzas nāves, spējusi sniegt vispatiesākās liecības par staļinisma noziegumiem, kurus dažs labs mēģina šodien attaisnot.
    Bet pirmām kārtām tā ir grāmata par mīlestību, mīlestību pret mīļoto cilvēku, pret dēlu, pret cilvēkiem, pret savu valodu un tautu.
    Pret visu to, kas deva grāmatas  galvenai varonei spēju - izdzīvot un stāstīt par to.

1. vakars. Fragmentus: Bāzes bērnu pasaule, Kartupeļi, Maize brauc no Melānijas Vanagas izdzīvošanas stāsta lasa Lilita Ozoliņa.

2. vakars. Romāna fragmenti: Pirmā gonka, Arī Alnis sāk strādāt, Neceļos pa taigu, Pēc Olafa stāstiem, Melnais Minka. Lasa Baiba Broka.

3. vakars. Romāna fragmenti: Brīvības ilgas un mājā braukšana, Nakstsardzē, Bāzes vakaros, Pirmās vēstules no Dzimtenes, Cīņa ar vilkiem un vētru. Lasa Maija Doveika.

Šis ir 4. vakars. Romāna fragmenti: Mana lielā diena, Maskavas vilcienā, Maskavā, Pēc 16 gadiem Rīgā, Ceļā uz mājām. Lasa Guna Zariņa.

"Šurp uz Sibīriju mūs veda bez biļetes un saslānītus kā lopus lopu vagonos. Deva ūdeni un reizi divās dienās siltu ēdienu. Braucām pa simt vagonu katrā ešelonā un ap 3 nedēļas ilgi. No 30 mūsu aizrestotā vagona cilvēkiem 12 palika Sibīrijas kapsētās.
Atpakaļ pēc 16 gadiem es braucu kā melnu ciešanu bezdibeni izbridis, izmocīts cilvēka rēgs ar cerībām dzimtenē atkal pārdzimt cilvēkā."

Ierakstīts Latvijas Radioteātrī 2016. gadā. Producente Māra Eglīte.