Melānija Vanaga "Veļupes krastā". 4 lasījumos.

    Tā ir grāmata par mīlestību. Grāmata par sievieti, kura pārdzīvojusi visu - pazemojumus, mocības, piespiedu darbu, daudzas nāves, spējusi sniegt vispatiesākās liecības par staļinisma noziegumiem, kurus dažs labs mēģina šodien attaisnot.
    Bet pirmām kārtām tā ir grāmata par mīlestību, mīlestību pret mīļoto cilvēku, pret dēlu, pret cilvēkiem, pret savu valodu un tautu.
    Pret visu to, kas deva grāmatas  galvenai varonei spēju - izdzīvot un stāstīt par to.

1. vakars. Fragmentus: Bāzes bērnu pasaule, Kartupeļi, Maize brauc no Melānijas Vanagas izdzīvošanas stāsta lasa Lilita Ozoliņa.

" Omska. Novosibirska. Stacija. Taiga ar pagriezienu uz Tomsku. Aiz Taigas kādā stacijā bija izsēdināti igauņi. Mēs viņus apskaudām, jo tiem vairs nebija jāsmok pārkarsētos vagonos. Dizentērija izmocīja visus pēc kārtas un atkal drusku atlaida. Sakāpa augsta temperatūra un atkrita. (..) Mums nebija absolūti nekādas ārsta palīdzības, ne zāļu, ne piena bērniem..

- Maize brauc! Maize brauc!

Rotaļas un darbi vienā rāvienā pārtrūka. Vieni skrēja Prauliņtantai pretī. Otri maizes skurbumā turpat uz vienas kājas griezās riņķī. Citi skrēja mammai prasīt, ja tā strādāja kur tuvumā, vai viņi drīkst maizīti saņemt. (..) Visi kārām acīm skatījās, kā Prauliņtanta ņēma kantaino ķieģeli, atgrieza un svēra katrai ģimenei gabaliņu - nu jau pa 300 gramiem strādājošiem, pa 150 gramiem bērniem un veciem." 

Ierakstīts Latvijas Radioteātrī 2016. gadā. Producente Māra Eglīte.