Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Briseles žargons vai Briseles latviešu valoda ir vairāk žargons angļu valodas izpratnē – tā ir nozares pārāk tehniska valoda ar saviem saīsinājumiem, terminiem un profesionālismiem. Tas ir sajaukums no latviešu valodas un angļu valodas izpratniu par žargonu, atzīst valodas speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot.

Horizontālais jautājums, komitoloģija, subsidearitāte, trialogs un arī absorbcijas kapacitāte – tas nav vienkārši birokrātu žargons, bet gan pilnīgi izdomāta valoda - vārdi, kas nepastāv ārpus Briseles. Tuvojoties Eiropas Valodu dienai, ko atzīmē 26. septembrī, raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kas tad īsti ir tā saucamā Eiropas "oficiālā valoda". Studijā "Skrivanek Baltic" latviešu valodas projekta "Valodas policija" eksperte Aiga Veckalne un Latvijas zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs un "Skrivanek Baltic" projekta "Valodas policija" eksperts Juris Baldunčiks.

“Ar saprāta acīm jāskatās uz valodu, kas tur [Briselē] veidojas, jāiebilst pret to, kas ir pretdabīgs latviešu valodai un ko varam citādi izteikt," norāda Juris Baldunčiks.

"Latviešu valoda ir konkrētāka, jo savu briedumu sasniegusi krievu un vācu valodas klātbūtnē. Angļu valoda ir vairāk izplūdusi, metaforiskāka un netieša. Angļiem raksturīgi netieši kaut ko izteikt. Līdz ar to šī netiešā valoda mums ir neparasta. Varbūt pieņemamāka jaunai paaudzei," turpina Baldunčiks.

Aiga Veckalne norāda, ka daudz paveicis Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kad sāka tulkot Eiropas tiesību aktus jau 1996. gadā. "Viņi izdarīja milzu darbu, izveidojot ieteikumus un terminoloģiju. Ja tā visa nebūtu, situācija būtu daudz sliktāka," vērtē Veckalne. Tomēr arvien ir birokrātiski teicieni, ar kuriem netiekam galā, bet ir milzīgs darbs ir paveikts.

Briseles žargona ieplūšanu latviešu valodā sekmē mūsu pašu birokrāti.

"Eiropas Savienības dokumenti nav domāti burtiskai pārcelšanai katras valsts tiesību aktos. Dokumentu garam jāparādās, jābūt jēdzieniskai un idejiskai saskaņošanai. Ierēdņiem vieglāk pārlikt viens pret vienu," komentē Baldunčiks.