Arvien vairāk un vairāk parādās kalendārā neierakstītie vārdi, tas saistīts ar to, ka ģimenes veido dažādu tautību un dažādu valstiskas piederības pārstāvji. Vārdi, ko dod bērnam kļūst vairāk starptautiski lietojami, raidījumā Kā labāk dzīvot bilst Solvita Saukuma-Laimere.

Pēc nedēļas, 22. maijā, ir kalendāros neierakstīto vārdu diena. Šajā dienā arvien vairāk un vairāk Latvijas iedzīvotāju svin savu vārda dienu, jo tāpat kā pastāv apģērbu mode, tā pastāv arī personvārdu došanas mode, kas nereti nesaskan ar to vārdu sarakstu, kas ir ierakstīts kalendārā. Par modi vārdu došanā, par neparastiem vārdiem un ko nosaka normatīvie akti vārdu došanas un pareizrakstības sakarā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe, Latviešu valodas aģentūras vadošā lingviste, valodniece Dite Liepa un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.

Tos, ko uzskatām par latviskiem vārdiem, bērniem dod arvien retāk. Jāņu kļūst arvien mazāk. Taču parādās tendence, ka pirmais vārds ir starptautiski pazīstams, bet Jānis ir otrais vārds.

Gaumes kodeksa vārdu došanā nav izstrādāts, bilst Dite Liepa. Kas kādam liekas neierasts un nelabskanīgs, citam šķiet atbilstošs gaumei un skaists.

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki mēģina norādīt uz iespējamiem riskiem nākotnē, kas saistās ar neparasta vārda izvēli bērnam.