Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Daudzi mūsdienu cilvēki ir aizdomājušies par to, kam ir jānotiek, lai dzīve būtu laimīga. Viņi ir sapratuši, ka ārējās lietas, kam vispirms pievēršam, ja tās ir, paliek iekšējā pasaule, tur daudz jautājumu darba pašam pie savas izaugsmes," vērtē mācītājs Indulis Paičs.

Svarīgs ir ceļš, nevis mērķis, jeb dzīve - brīnišķīgs ceļojums! Bet - kas ir ceļš - nošķiršanās, meditācijas, klusums? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunas par ceļu, arī garīgo ceļu un izvēli to šo ceļu iet un iepazīt.

"Katrs meklējam iekšējo ceļu, svarīgi nepalikt gluži vienam, it sevišķi sākumposmā, jo mums ir fantastiska spēja sevi piemānīt un brīnišķīgā veidā atrast visādus racionalizācijas argumentus, lai neko nemainītu, lai pierādītu, ka tas, kā es redzu ir patiesība. palīdz mazliet redzēt sevi no malas un relativizēt savu pārliecību," atzīst Paičs.

Augusta otrajā pusē, ieraugot putnu kāsi debesīs, pārņem nostalģiskas sajūtas, un viena no sentimentālajām domām, kas ienāk prātā ir, ka dzīvi bieži asociē ar ceļu… Starp citu, tiek lēsts, ka mūsdienās katru gadu uz 39 vispopulārākajām vietām dodas apmēram 200 miljonu cilvēku. Tātad – kurp iet un ko darīt, lai saprastu ko vairāk „ceļu, ko ejam”. Tā ir šobrīd populāra tēma – meditējam, nodarbojamies ar jogu, ejam svētceļojumā vai varbūt pie psihoterapeita – vēlme „sakārtot galvu” vairs neliecina par garīgi nelīdzsvarotu personu. Kuru no šiem ceļiem izvēlēties un vai, ejot kādu no šiem izvēlētajiem garīgās izaugsmes ceļiem būtu arī jāizvirza mērķi, vai pietiek turēties uz šī ceļa un klausīt instinktam. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs un psihoterapeite un dejas un personības kultūras centra “I-DEJAS MĀJA” dibinātāja, saimniece un pasniedzēja Inese Ločmele.

Runājot par lielo skaitu cilvēku, kas dodas svētceļojumā ik gadu, psihoterapeite Inese Ločmele skaidro: "Ejot pārnesam svaru no kreisās uz labo pusi, no labās uz kreiso, tā šūpinot savu ķermeni arī mūsu smadzeņu puslodes līdzsvarojas.(..)  Dodam iespēju tīri fiziski abām smadzeņu puslodēm nonākt kontaktā un līdzsvarā." 

“Ļoti daudz faktoru, sākot ar to, ka uzturies svaigā gaisā, bieži grupas terapija slēptā veidā (..) tur ir pieminētie fizioloģiskie procesi..” par svētceļojumu turpina Paičs. “Visas lielās garīgās tradīcijas pazīst svētceļojumu. Reliģijas vienmēr atradušas intuitīvā veidā darbības un metodes, kas palīdz cilvēkam mobilizēties un atvērt savu apziņu plašākai realitātei.”

"Vēl tā ir ieiešana nezināmajā. (..) Svētceļojumā es mostos un nezinu, kas priekšā būs. Atraisām sevī drosmi un atvērtību tam, kas būs, nevis tam, ko es plānoju," analizē Ločmele.

"