Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
„Labāk būtu, ja cilvēki izvēlētos pārtikā liellopu gaļu, jo Latvijā iegūtā liellopa gaļa ir daudz labākas kvalitātes nekā cūkas un putna gaļa,” vērtē speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot. Visvērtīgākā ir aitas gaļa.
Statistika liecina pretējo: Latvijā cilvēki vairāk izvēlas tieši putnu un cūkgaļu.
Latvijā nemaz nav uzskaitījuma par to, vai gaļas lopi ir audzēti izmantojot antibiotikas vai bez to lietošanās. Turklāt arī bioloģiskajās saimniecībās var izmantot antibiotikas atsevišķos gadījumos.
Rūpnieciskajā lopkopībā antibiotiku kopīgais patēriņš ir liels. Antibiotiku lietojums lopkopībā arī atsaucas uz cilvēka veselību. Latvijas lielfermās izplatīta neracionāla antibiotiku lietošana, neievērojot devas. Latvija ir trešajā vietā Eiropā antibiotiku lietošanā lieliem dzīvniekiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta dati neliecina, ka gaļā būtu tik daudz antibiotiku radītu atliekvielu. Dati neliecina, ka notiek nekontrolējama antibiotiku lietošana gaļas ražošanā.
Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā apēdot aptuveni 60 kg gaļas. Viens no iemesliem, kāpēc būtu vērts apsvērt savas attiecības ar gaļu, neapšaubāmi ir tās kvalitāte. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutējam par gaļas kvalitāti un to, kā pārliecināties, ka gaļa, ko vēlamies iegādāties, ir svaiga. Vai teikums par to, ka visi rādītāji ir „normatīviem atbilstoši” tiešām ir pietiekams, lai mierīgu prātu celtu galdā visu, ko veikalā var nopirkt? Diskutē veterinārārsts, Latvijas veterinārārstu biedrības Lauksaimniecības ārstu sekcijas vadītājs Āris Žentiņš, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko un veterinārārsts, „BaltVetHom” vadītājs Juris Tolpežņikovs.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Un beidziet jau tās muļķības par apstrādātajiem dārzeņiem, ņem pats un audzē, ja viss tik slikti! Ja vari atļauties, Rīgā ir Zaļā govs, tiešās pirkšanas pulciņi, ir ļoti daudz variantu kā ēst Bio pārtiku bez gaļas un no bada nenomirsi.
ATBILDE VALDIM ŠMĒLIŅAM
Sveiks Valdi!
Loreta man pārsūtīja Tavu vēstuli radio. Sākumā izlasīju un nodomāju, ka netērēšu laiku un neatbildēšu, tomēr, kā teica Pepija Garzeķe, pieklājīgs jautājums prasa pieklājīgu atbildi.
Šajā sakarā ir dažas sakāmas lietas:
1. Tavu vēstuli caurstrāvo demagoģija. Pats izsaki maldinošus pieņēmumus un tos vispārini. Piemēram ''...apgalvot, ka viss ir slikts...''. Šādi Tu vari runāt LVB konferencē, kur tiešām visi sen jau ir pieraduši pie tukšas vāvuļošanas (mans viedoklis), nevis oficiālā, LVB pārstāvošā, vēstulē. Raidījumā neviens neteica, ka viss ir slikts.
2. Meli. ''...savus pienākumus veic augstā profesionālā līmenī...''. Absolūtas muļķības. Interesanti, kā gan kautuvēs regulāri tiek pieņemtas slimas un guļošas govis. Par cik tādiem gadījumiem, kautuvju, tā saucamie augstā profesionālā līmenī strādājošie eksperti, ir ziņojuši PVD?
Zini, es nedaudz piestrādāju vienā apdrošināšanas kompānijā par konsultantu un man te ir pilna mape ar dokumentiem, kas apliecina, ka guļošas govis tiek nogādātas kautuvēs un kā guļošas arī tiek pieņemtas, kaut arī to aizliedz ES direktīva. Un izrādās, Žentiņš ir vienīgais kurš te kasās - visi pārējie strādā augstā profesionālā līmenī. PVD nav saņēmis nevienu ziņojumu, par guļošo govju piegādāšanu kautuvei.
3. Pretrunas. Vēstules iesākumā Tu saki, ka noklausoties raidījumu klausītājam rodas bažas par to, vai veikalos nopērkamā gaļa ir droša, bet vēstules nobeigumā pats apgalvo, ka 95 % nopērkamās gaļas ir nekaitīga. Tātad, kas ar tiem 5%? Tātad, kaitīga. Jautājums arī, no kurienes šādi dati? Vai tie ir SIA ''Miesnieks'' uz veikaliem aizvestās gaļas kvalitātes rādītāji, vai tie ir kopējie dati par Latviju (tādā gadījumā, no kurienes šādi dati), vai arī vienkārši Valdis Šmēliņš tā domā? To būtu svarīgi pieminēt.
Kā Tu domā, vai cilvēki pirktu alu, ja zinātu, ka katrā 5. pudelē alus ir atšķaidīts ar čurām 1:1? Tu savā vēstulē piedāvā ko līdzīgu. Es domāju, ka pārdošanā nonāk ne vairāk kā 0,1% veselībai potenciāli bīstamas gaļas. Mēs tajā raidījumā ''cepāmies'' par šo 1 kg no tonnas.
Radio raidījumā mēs runājām par lietām, kuras potenciāli samazina gaļas kvalitāti un mēģinājām rast kaut kādus skaidrojumus un cēloņus, Tu savukārt saki, ka visi te strādā baigā augstā profesionālā līmenī, ziniet, ārzemēs te visu apguvuši, un 5 % gaļas ir kaitīga (jau pēc dotā). Kurš tad vairāk varētu tracināt sabiedrību, mūsu ar Juri radio teiktais, vai Tavā vēstulē paustais?
4. Ceru, ka LVB Pārtikas un higiēnas sekcija jau tuvākajā laikā dos ieteikumus Zemkopības ministrijai un PVD kā samazināt riskus, kuri šobrīd tomēr ir visai lieli, lai mūsu galdā nenonāktu cilvēku necienīgi zemas kvalitātes un potenciāli bīstama gaļa.
Ar cieņu,
Āris Žentiņš
Raidījumā izskanēja bažas, ka pārāk daudz uzturā lietojam cūkgaļu. Vai tas ir bīstami? Domāju, ka nē. Gaļa ir viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem. Tīri vēsturiski Latvijā tradicionāli populārākā ir bijusi cūkgaļa. Gaļas kvalitāti no diētiskā viedokļa izvērtē pēc tauku un olbaltumvielu attiecības. Salīdzinot šo attiecību, tad liellopu gaļā ir mazāk tauku un vairāk olbaltumvielu. Tomēr izvērtējot cūku un liellopu taukus, tad cūku tauki ir mazāk kaitīgi. Cūku tauki sadalās pie temperatūras +300 - +450 C, bet liellopu tauki pie +450 - +480 C temperatūras. Tā kā cūku tauku kušanas temperatūra ir tuva cilvēka ķermeņa temperatūrai, tad cūku tauki izdalās un neuzkrājas organismā, bet liellopu tauki vairāk uzkrājas.
Kvalitatīva un augstvērtīga gaļas arī atbilstoši maksā un to var atļauties mazāka daļa Latvijas iedzīvotāju, bet arī zemākas kvalitātes gaļa nenozīmē,ka ir kaitīga cilvēkam. 95% Latvijā iegūtā un nopērkamā dzīvnieku gaļa ir nekaitīga un droša cilvēka uzturam. Kādēļ ne 100 %? Tādēļ ka mūsu ikdienā nekas nav absolūts. Vairāk būtu jāuztraucas par graudos esošo glifosātu, kurš tur nonāk pārsvarā ar herbacīdu Raundapu, kuru šogad lietus dēļ lielākā daļa saimniecības izsmidzina uz laukiem pirms kulšanas, lai graudos mazinātu mitrumu.
Ko ēst un ko nē, atstāsim katra cilvēka paša ziņā, bet mums – speciālistiem- sabiedrībai būtu jāskaidro par pareizu un sabalansētu uzturu nevis jābiedē. Normas robežās nekas nav kaitīgs un bīstams.
Valdis Šmēliņš
Latvijas Veterinārārstu biedrības
Pārtikas un higiēnas sekcijas vadītājs
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X