"Pēdējā laikā pieaug to pacientu skaits, kur slikto pašsajūtu, slimības izraisošie cēloņi ir meklējami apkārtējos cilvēkos. Cilvēkos, ar kuriem kopā šie cilvēki nonāk hroniskā emocionālā nelabsajūtā jeb distresā," norāda medicīnas doktore, profesore, RSU psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Gunta Ancāne raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ja mēs par kādu sākām, ka viņai vai viņam ir smags raksturs, tad parasti ar to saprotam, ka cilvēks ir nekomunikabls, īgns, runā to. ko domā. Tomēr izrādās, ka ne tās labākās rakstura īpašības ir pārāk liela pakļaušanās, savas pozīcijas neieņemšana konkrētā situācijā, to aizvietojot ar aizvainojuma un skaudību. Emocionālās veselības nedēļas laikā, raidījumā skaidrojam, kā mūsu raksturs ietekmē darba attiecības un kā tikt galā ar tām rakstura īpašībām, kas traucē mums labāk dzīvot.

Gunta Ancāne skaidro, ka to, ko sadzīvē mēdz saukt par sliktu raksturu, tie ir dažādi personības traucējumi, kas neļauj pašiem cilvēkiem justies labi un neļauj justies arī apkārtējiem labi. Tie ir cilvēki, kas mūžam ir īgni un visu kritizē, viņi paši jūtas slikti un apkārtējie jūtas slikti. Varbūt tie ir cilvēki, kas neizskatās kā “sliktie” raksturi, kas mūždien ir nevarīgi, pasīvi, kas saka, ko nu es.

Biedrības " Līdere" vadītāja, uzņēmēja Aiva Vīksna atzinīgi novērtē, ka par emocionālo veselību runājam tieši rudenīgajā laikā, kad cilvēkiem mēdz uznāk depresija. Būtiskākā lieta, ka cilvēki mijiedarbojoties ieklausītos cits citā, labās īpašības pilnveidotu un sliktās rakstura iezīmes izprastu un mēģinātu pārvērst labajās. Runājot par dažādiem cilvēkiem, Aiva Vīksna bilst, ka ir cilvēki, kas sadzīvē varbūt ir neciešami, bet ģēniji savā būtībā.