Par to, kas ir laba kafija, šķēpus lauž gadu desmitiem un liekas, ka to darīs arī turpmāk. Tomēr raidījumā Kā labāk dzīvot mēģinām noskaidrot, kas raksturo labu kafiju, vai tādu var pagatavot mājas apstākļos un kāda ir kafijas uzturvērtība. Stāsta Andrito kafijas grauzdētavas vadītājs, barista Andris Petkēvičs un uztura speciāliste Zanda Mihailovska.

  • Kafija populārs dzēriens, kuru dzer ne jau tāpēc, lai apzināti uzņemtu dzērienā esošās labās vielas. Kafijas baudīšana – pauze ikdienā!
  • Parasti kafija asociējas ar stimulējošu dzērienu, jo tās sastāvā ir kofeīns.
  • Kafijā ir arī olbaltumvielas, minerālvielas nelielos daudzums. Tāpat kafijā ir antioksidanti (arī kofeīns), kas dod kafijas pozitīvo efektu veselībai.
  • Vidējs kafijas daudzums, apmēram 3 – 5 krūzītes (ap 250 ml ar divām karotītēm kafijas vai vienu kapsulu), tagad tiek uzskatīts par veselīgai labvēlīgu dzērienu dienas gaitā. Šobrīd uzskata – kafija uzlabo aknu veselību, samazina risku dažu tipu vēžiem.
  • Taču jo vairāk kafiju dzer, veidojas tolerance, organisms pierod.
  • Kafija, bagātināta ar pienu, cukuru un putukrējumu, jau kļūst par našķi, ar kuru uzņem daudz liekas enerģijas. Tā ir maza torte.
  • Pēkšņi sākt dzert kafiju nav jēgas, lai uzņemtu kafijā esošās labās vielas. It sevišķi, ja tā negaršo. Bet tiem, kas labprāt dzer kafiju, iesaka ievienot pēc iespējas mazāk cukur dzērienam.
  • Antioksidantu daudzumu kafijā cena nenosaka. Labāks daudzums bija vidēji grauzdētai kafijai un robusta šķirnes kafijai. Bet robusta pati par sevi reti kad ir garšīga. Gaišāk grauzdēta kafija vairāk saglabā vairāk savas unikālās garšas.
  • Pagatavošana: var pagatavot vienkārši, ieberot kafiju krūzītē un aplejot ar karstu ūdeni, bet labs veids ir franču preskanna (nospiežamā kanna). Gatavošana šādā krūzē ir labs veids, kā kafijas gatavošanas procesu apstādināt.
  • Vienkārši ar ūdeni aplietai kafijai gatavošanas process turpinās ilgāku laiku un tad sāk veidoties savienojumi, kas palielina slikto holesterīnu organismā.