Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Rīta vingrošana 15 minūtes – smadzeņu masāža. To var darīt arī neizkāpjot ko gultas, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Latvijas sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs. 

Znatnajs bilst, ka tas ir sākums atmiņas saglabāšanai. Piemēram, pat neizkāpjot no gultas var veikt pirmos vingrojumus, saberzēt rokas, veikt uzspiedienus acīm un ausīm ar pirkstiem, neliela masāža pierei un galvai. Turpināt masēt krūšu kurvi, vēderu, kājas. "Tā ir pamošanās," atzīst Znatnajs.

"Pētījumi rāda, ka fiziskās aktivitātes, kas nemaz nav tik spēcīgas, kaut vai 40 minūšu aktīva pastaiga, atstāj iespaidu uz mūsu smadzeņu struktūru," atzīst pētniece Kristīne Šneidere. "Regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, palielinās smadzeņu apjoms konkrētas vietas, kas atbilst par kognitīvām spējām – atmiņu, uzmanību un spēju reaģēt. Šīs spējas var asināt, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm."

Visi zinām, ka labāk sportot nekā nesportot, un solīdā vecumā – jo īpaši. Jaunākie pētījumi liecina, ka senioru veselībai sports nepieciešams ne tikai, lai uzlabotu fizisko labsajūtu, bet arī, lai pozitīvi ietekmētu atmiņu, domāšanas asumu un citus kognitīvos procesus. Ar kādiem sporta veidiem ieteicams nodarboties senioriem, padomi raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs, trenere, tautas orientēšanās sporta sacensību "Magnēts" viena no aizsācējām Beate Freimane, Rīgas Stradiņa Universitātes veselības psiholoģijas maģistrante un pētniece Kristīne Šneidere, kura pēta, kā kustēšanās un aktīvs dzīves veids spēj uzlabot smadzeņu darbību, kā arī uzņēmējs un sportists Māris Kalve.

Kognitīvo spēju asumu notur trīs aktivitātes: fiziskās aktivitātes, pašas kognitīvās aktivitātes – lasīšana, krustvārdu mīklu risināšana, īpašu sudoku minēšana, un sociālās aktivitātes. Ja cilvēks ir aktīvs visās trīs šajās jomās, viņam ir liela cerība izvairīties no dažādām neiro ģeneratīvām saslimšanām un pagarināt savu mūžu kvalitatīvi.

Smadzeņu apjoms cilvēkiem sāk samazināties jau no 30 gadu vecuma, krasāk tas sāk notikt no 50 gadu vecuma, ja nav aktīva kustību režīma.

Regulāra kāpšana pa kāpnēm par 50 % saglabā domāšanu, krustvārdu mīklas un valodu apguve – par 30 %. Znatnajs skaidro, ka vecākiem cilvēkiem ķeras kājas un viņi nevar nedomājot kāpt pa kāpnēm.

"Tas ir arī treniņš sirdij," piebilst Beate Freimane.

Ja cilvēki nodarbotos ar sportu, par trīs miljoniem samazinātos alcheimera slimnieku skaits pasaulē. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka šobrīd pasaulē ir jau ap 50 miljoniem alcheimera slimības pacientu un katru gadu to skaits palielinās.