Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Āboli, bumbieri, plūmes, jāņogas, kartupeļi, bietes un puķkāposti – viss uzskaitītais un daudz kas cits aug griezdamies Latvijas zemē. Kas gan mums traucē kļūt par dārzeņu eksporta lielvalsti? Varbūt vienīgi – idejas trūkums. Latvijai ļoti svarīgi ir attīstīt tieši dārzkopību, kurai ir senas un labas tradīcijas, turklāt tieši dārzkopības produkcijas trūkst visā Eiropā. Kāpēc speciālistiem ir šāda pārliecība un vai tiešām Latvija var kļūt par dārzkopības lielvalsti, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā agronoms Māris Narvils un Latvijas Stādu audzētāju asociācijas vadītājs Andrejs Vītoliņš.

"Daudz eksportējam visās jomās, jautājums par apjomiem, kas mums stipri klibo," uzskata Andrejs Vītoliņš. „Mēs esam labi, mums ir daudz interesantu šķirņu, selekcionāri ir pastrādājušu pirms mums. Bet lai ietu uz lielo Eiropu, vajag tūkstošu tūkstošus, bet to nav. Galvenā problēma ir mūsu pašu kooperācija."

Cik vajadzētu izaudzēt stādu, lai pārdotu eksportā: ziemcietēm tie būtu tūkstoši, ābelītēm var pietikt ar 20 – 50, bet var arī būt 1000. Svarīgi, ka audzētāji iet kopā, jo neviens tirgus nepieņem uzreiz, ir jāiepazīstina, jāreklamē, tas jādara pakāpeniski.

Arī Māris Narvils piekrīt, ka mazajiem audzētājiem ir grūtāk vienoties par kooperāciju, bet par konkrētu piedāvājumu runājot, viņš min, ka kolonveida ābeles varētu būt interesantas arī ārējam tirgum.

Nav jau tā, ka dārzkopībā eksporta nebūtu - eksportē mellenes, dzērvenes, arī ziemciešu stādus.

Savukārt ar dārzeņiem un augļiem vispirms soli pa solim jāsasniedz tāds līmenis, lai vietējo tirgu nodrošinātu pēc iespējas ilgāku laika periodu ar Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem.