Jautājums? Bet kas apmaksās zaļo organizāciju fanātismu? Ja jau tik ļoti grib, tad lai izrāda iniciatīvu un atrod tam finasējumu. Lai brauc uz Briseli tur runā, pārliecina un dabū nepieciešamos milijonus par to ka ierobežojam saimniecisko darbību vairāk kā kaimiņvalstīs?

Paldies par šo vērtīgo diskusiju!
Mans viedoklis, šajā jautājumā ir balstīts zināšanās par zemes ekosistēmas procesiem. Mežš ir fundamentāls ekosistēmas dalībnieks zemei, kas ir dzīvs organisms. Līdzīgi kā iekšējie orgāni cilvēka organismā. Koku dzīves cilks ir vairāki simti gadu. Lai zemei veidotos tie resursi, kurus mēs pilnīgi visi patērējam sākot no gaisa, ogām, sēnēm, putniem, utt, līdz nogulumu iežiem un mālam - tas viss var veidoties tikai, ja tiek nodrošināts pilns koku dzīves cikls.
Manuprāt, ja cilvēks ir izvēlējies nodarboties ar mežsaimniecību, tad to darot ir jābalstās izpratnē par ekosistēmu un loģiskās zināšanās. Ja cilvēkam ir grūti to izprast un viņš vēlās saimniekot mežā kā aram zemē, tad vienkārši ir kļūdījies savā saimnieciskās darbības izvēlē. Ja nepieciešama ātrā peļņa, tad jāizvēlās cita saimnieciskās darbības joma.
Mežsaimniecības likumprojektu izstrāde jābalsta zināšanās un pētījumos par mežiem, to ilgtspējīgāko un vietējo resursu saglabājošāko ekonomiski saimniecisko veidu, kurā ņemtas vērā sabiedrības un valsts zemes resursu saglabāšanas intereses, nevis tikai pāris apsaimniekotāju tuvredzīgās intereses.
Apsaimniekotāju pretenzinas, ka kāds nosaka ko viņš darīs ar savu privātīpašumu gluži vienkārši atdurās pret viņu pašu izvēli, proti nodarboties ar mežsaimniecību, jo mežš pirmkārt ir zemes un visu tās apdzīvotāju kopīgs resurs.

Rihardam vēlos atgādināt. Pirmkārt, eglīšu īpašniekam būs vajadzīgs lietus, kas eglītes aplaista. Otrkārt, kāds bariņš putnu, kas nolasa kaitēkļus. Ja gribas eglītes tikai sev, tad vajag uzlikt kupolu un paskatīties, vai eglītēm patiks. Otrkārt, kā Rihards iedomājas, vai Rīgā, kur viņš droši vien dzīvo, varētu elpot, ja visi saimnieki būtu savām eglītēm kupolus salikuši, un skābeklis, ko ražo koki, līdz pilsētai nenonāktu? Tāds maza bērna funktieris- mans, mans, mans... Bet meža gadījumā šāds MANS nemaz nav iespējams, lai kā censtos.... Man vienkārši smiekls nāk, ja pieaugušam cilvēkam šādas elementāras lietas nav skaidras un viņš domā tik par tiem grašiem, ko samaksājis par stādiem....

Marta Prēdele savā viedoklī min, ka "mežs pirmkārt ir zemes un visu tās apdzīvotāju kopīgs resurs", kas, manuprāt, ir pilnīgi muļķīgs apgalvojums. Ja īpašnieks ir ieguldījis savus līdzekļus savā īpašumā un iestādījis, piemēram, eglītes, tad kā tas var būt kopīgs resurs.
Tad jau sanāk, ka katram pasaules iedzīvotājam ir tiesības uz Latvija mežiem.