Garšaugu un garšvielu ziņā latvieši ir konservatīvi, atzīst raidījuma Kā labāk dzīvot viešņas. Viņas mudina izmēģināt arī mums neierastākas garšas un eksperimentēt.

Runājot par garšvielām, pirmais, kas nāk prātā, ir sāls un pipari. Bet garšvielu  pasaule ir krietni, krietni plašāka un krāsaināka. Par garšvielām, to daudzveidību un pielietojumu mūsdienīgā virtuvē raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas žurnāliste, pavārgrāmatu autore Iveta Galēja un uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Raidījuma viešņas iesaka nebaidīties no asiem ēdieniem, jo asie ēdieni uzlabo asinsriti, Baiba Grīnberga atzīst, ka asās garšvielas laicīgi nomāc apetīti, Iveta Galēja ir pretējās domās.

Cilvēkam lietojot garšvielas jāsaprot, vai gribas kādu ikdienišķu standartu vai pavērt sev citu pasauli un arī iegūt un uzturēt labu veselību. Tam noderēs gan citzemju garšvielas - dažādi pipari, krustnagliņas, ingvers, kā arī pašmāju timiāns, raudene, dilles, pētersīļi, ķiploki, selerijas un citas garšvielas.

Iveta Galēja skaidro austrumnieku pieeju: garšaugs ir tas pats augs, kamēr ir zaļš, tikai tad, kad tiek izkaltēts un pārvēršas par kādu pulverīti – tā ir garšviela. 

Sāli pie garšvielām Iveta Galēja nepieskaita, bet jāatceras, ka arī sāls ir dažāda. Garšvielu maisījumus viņa iesaka pašam mājās gatavot, jo nevar zināt, kas kopā samaisīts dažādas paciņās. Tāpat  Iveta Galēja neiesaka pirkt garšvielas papīra maisiņos, it sevišķi maltās, jo tās ātri gaist. Viņa iesaka izvēlēties garšvielu maisiņus, kas ar speciālo plēvīti apstrādāti.

No vietējām garšvielāmselerija un pelašķu lapas padara ēdiena garšu sāļāku. Pelašķu lapiņas ir brīnišķīga garšviela, to var likt pie biezpiena. Arī kaltētās selerijas lapiņas kopējo produktu niansi vērš uz sāļu pusi.