Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Katrs trešais Latvijas interneta lietotājs savas paroles glabā pierakstītas uz lapiņas vai blociņā. Diez vai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savas mājas atslēgu karina uz nagliņas vai paliek zem tepiķīša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Digitālās drošības alianses pārstāve Marta Krivade.

Katram cilvēkam mūsdienās ir divi naudas maki – parastais un digitālais un digitālo cilvēki sargā daudz nerūpīgāk.

Ja interneta paroles cilvēks nespēj atcerēties, tās vajag pierakstīt sev zināmā šifrētā veidā. Piemēram, savienot sev labi zināmu nosaukumu, lietu pirmos, pēdējos vai vidējos burtus sev zināmā kombinācijā. Veidojot paroli arī nevajag ieslīgt galējībās, norāda Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāja Diāna Dubova.

Ir startējusi naudas drošības kampaņa “Internetā dari kā dzīvē”, kas mums būtu jādara virtuālajā vidē un ko mēs darām ikdienā, skaidrojam kopā ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu, Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāju Diānu Dubovu un Digitālās drošības alianses pārstāvi Martu Krivadi.

Policijas pieredze liecina, ka cilvēki ne vienmēr "seifa atslēgu izkarina publiski, bet paši iznes ārā naudu no seifa un iedod krāpniekam". Andis Runkevics atklāj, ka noticot iespējai ātri un lēti iegādāties labu preci, vai nepārbaudot, kam ziedo naudu, upuris pats nodot labprātīgi naudu krāpniekiem.

“Bieži interneta paroles, labprātīgi iedodam tuviem cilvēkiem, ģimenei un par to aizmirstam. Ir bijuši gadījumi, kad no konta tīši vai netīši pazūd nauda,” norāda Krivade.

“Interneta parole ir kaut kas ļoti intīms, ko vajadzētu paturēt pie sevis, nevajadzētu kārdināt un to dot citiem, lai pēc tam nav patīkami vai nepatīkami pārsteigumi, par ko pēc tam pat ir kauns,” turpina Krivade.

Nepatīkami pārsteigumi pat nejauši var arī gadīties, ja vecāki dod bērniem savas viedierīces spēlēties, bet pirms tam nav aizvēruši savu profilu kādā internetveikalā.

Daudzi cilvēki ir pārliecināti - viņi digitālajā vidē drošības prasības ievēro, un uzskata, ka nauda kontā atrodas tikpat lielā drošībā kā bankas seifā.  Bet reālajā dzīvē tā gluži nav, ja mētājat seifa atslēgas kur pagadās – paroles daudzi mēdz glabāt pierakstītas uz lapiņas un vēl lapiņa ielikta makā, nevērīgi tās mēdzam nodot citiem; tāpat mēdzam nerūpēties par datora aizsardzības sistēmu atjaunošanu; nesekojam regulāri līdzi bankas konta stāvoklim un vieglprātīgi atveram nedrošus e-pastus un to pielikumu. Kā izvairīties no šiem netikumiem un kāpēc mūsu elektroniskā nauda ir jāglabā aiz trīs atslēgām, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.