Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Jācenšas saglabāt līdzsvaru, būtu muļķīgi teikt, ka jācīnās ar svešvārdiem vai tikai svešvārdus jālieto. Šie abi ir pārspīlējumi," runājot par svešvārdu izmantojumu latviešu valodā, atzīst Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs un "Skrivanek Baltic" projekta "Valodas policija" eksperts Juris Baldunčiks raidījumā Kā labāk dzīvot.

Visur, kur latviešu valodā ir iespēja radīt pietiekami atbilstošu vārdu, tas būtu jāievieš. Baldunčiks kā piemēru min vārdus "izcils" un "izcilība", nebūtu jāievazā vārds "ekselence" šajā nozīmē.

"Svarīgs ir subjektīvais faktors, bieži latviešu cilmes vārdi liekas pārāk saprotami un pārāk asociatīvi ar kaut ko, savukārt tas svešvārds, internacionālisms vai aizguvums mums liekas daudz neitrālāks un līdz ar to arī izmantojamāks," analizē "Skrivanek Baltic" latviešu valodas projekta "Valodas policija" eksperte Aiga Veckalne.

"Pēdējos 15 gadus cilvēki bieži ir tā angļu valodas apžilbināti, ka viņus nomāc forma, viņi nespēj iedziļināties vārda semantiskajā, jēdzieniskajā būtībā," svešvārdu izvēli komentē Baldunčiks. Svarīgi, lai kādu latviskoto vārdu pieņemtu attiecībās nozares speciālisti. Ja viņi nepieņem, tas neiedzīvojas valodā.

"Mums visiem patīk izklausīties gudrākiem un nez kāpēc šķiet, ka svešvārdi ir īstais veids, kā gudrākam izklausīties," bilst Veckalne.

"Svešvārdi ir daļa no aizguvumiem, tradicionāli tie ir vārdi, kas nav pietiekami asimilējušies latviešu valodā," skaidro Baldunčiks.

Dabiski ir tas, ka daļa no jaunradītajiem vārdiem paliek neizmantoti. Labs rādītājs ir, ja dvi no desmit iedzīvojas valodā.