Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

16. oktobris ir Pasaules pārtikas diena. Tai tuvojoties raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par tādu interesantu lietu kā pārtikas tiešā pirkšana. Pārtikas tiešā pirkšana nozīmē – draugu, paziņu vai pavisam svešu cilvēku grupiņu, kura tieši no zemniekiem iegādājas pārtiku. To nekādā gadījumā nevajag jaukt ar tiešo pārdošanu. Par visu precīzāk stāsta tiešās pirkšanas iniciatore Zane Ruģēna, Vides eksperts, zinātņu doktors Jānis Brizga un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Vienam tiešās pirkšanas pulciņam var būt pat desmit piegādātāji, bet ir tādi, kas ved savu preci reizi mēnesī, piemēram, tēju vai miltus. Rīgā šobrīs jau ir 11 tiešās pirkšanas pulciņi.

No vides viedokļa tiešā pirkšana ir svarīga, jo cilvēki iegādājas bioloģisko pārtiku. Turklāt veikalu piedāvājums ir ierobežots – daudzi mazie zemnieki savu produkciju nevar piedāvāt lielveikalos. Turklāt lielveikaliem vajadzīga produkcija, ko var ilgi glabāt, , lai burkāni, piemēram, būtu vienāda izmēra.

Inese Romanova, Siguldas tiešās pirkšanas pulciņa dibinātāja, un Irēna Felberga no Valmieras skaidro, kā praktiski noris tiešā pirkšana – kā notiek produktu piegāde un telpu izvēle pulciņa darbībai. Runājot par cenām, Inese Romanova atzīst, ka piens un piena produkti tiešās pirkšanas pulciņā ir lētāki nekā veikalā, dārzeņu cenas ir līdzvērtīgas tirgus cenām, gaļai un gaļas izstrādājumiem cenas gan ir augstākas.