Ja valsts pensijas lielumu jeb pirmo pensiju līmeni, mēs varam ietekmēt, veicot obligātās sociālās iemaksas, tad pensiju otro un trešo līmeni... Jā! Kas notiek ar to pensiju uzkrājumu naudu, ko pārvalda bankas un citas finanšu institūcijas? Kā mēs varam kontrolēt un ietekmēt šo finanšu plūsmu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Komercbanku asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks, Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa.

Katram jābūt minimālām zināšanām par pensiju sistēmu valstī un jābūt līdzdalīgam tajā. Jau uzsākot darba gaitas, vajadzētu sākt sekot pensiju uzkrājumiem. Nākotnes pensijai sāk uzkrāt līdzekļus jau tās nelielās iemaksa, ko veic darba devējs par pusaudzi, kurš strādā vasarā, skaidro Inese Šmitiņa.

Raidījuma viesi iesaka 2. pensiju līmeņa iemaksām sākumā labāk izvēlēties aktīvos plānus, no apmēram 55 gadu vecuma labāk pāriet uz konservatīviem. Peļņa būs mazāka, bet drošāka.

3. pensiju līmenis – brīvprātīgās iemaksas. Piektā daļa no visiem, kas veic obligātās iemaksas 2. pensiju līmenī Latvijā, izvēlas veikt arī brīvprātīgās iemaksas 3. pensiju līmenī.

Cilvēkam ir jāseko līdzi, lai darba devējs veic sociālās iemaksas 2. pensiju līmenī, lai pensionējoties nebūtu vilšanās.