Mūsu ēšanas paradumi mainās līdzi laikam, antropocēna laikmets, ko dēvē arī par cilvēku ēru, atnes jaunas garšas, iespējams, nākotnē vēlēsimies tādas garšas, kādas tagad šķiet neiespējamas un nepieņemamas, raidījumā Kā labāk dzīvot norāda Zane Cērpiņa.

"Cilvēks vienmēr ir eksperimentējis ēdienu ziņā. Tajā pašā laikā cilvēkam vienmēr ir bijusi skepse pret jauniem ēdieniem, tā nav tikai mūsdienu parādība. Jau alu laikmetā katrs jauns ēdiens bija papildus risks saindēties un nomirt. Bailes no jauna ēdiena ir jau dziļi ģenētiska lieta. Cilvēks bailīgs radījums. Šī brīža „cepšanās” nav nekas jauns. Paralēli bailēm jaunu kultūru attīstība notiek, vērtē Kaspars Vendelis.

Tu ēd, es ēdu, viņi ēd... mēs ēdam, lai dzīvotu, vai dzīvojam, lai ēstu? Nākotnē ar ēdienu un ēdiena nākotne. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par to, kā mainīsies ēšanas paradumi nākotnē, gan vietējā, gan globālā mērogā, un kādas būs iespējas pabarot cilvēkus jau 21. gadsimta vidū, kad iedzīvotāju skaits uz mūsu planētas solās būt jau deviņi miljoni. Diskutē māksliniece Zane Cērpiņa un garšu filozofs Kaspars Vendelis.

Kaspars Vendelis atzīst, ka arī kukaiņu ēšana ir labs virziens, ko attīstīt un atbalstīt. Tas atbilst principam, ka cilvēks grib atrast jaunus virzienus, ko ēst, ja tajā vēl cilvēks sajutīs biznesa pusi, tad lielveikalā blakus vistu stilbiņiem būs arī kukaiņi.

Zane Cērpiņa ir iesaistījusies pētnieciskā projektā pār nākotnes ēdieniem "Antropocēnā laikmeta pavārgrāmata", kas izskata idejas filozofiju mākslā un dizainā, tehnoloģijās un zinātnē, kā mainīsies ēšanas paradumi nākotnē, balstoties uz to, ka vide mainās un šobrīd cilvēks ir galvenais, kurš ietekmē vidi.

"Antropocēnā laikmeta pavārgrāmata" ir pētniecisks interdisciplinārās mākslas projekts, kas izskata alternatīvās ēdienu ieguves iespējas nākotnē. Kā pabarosim mūsu planētu, kad iedzīvotāju skaits sasniegs 10 miljardus? Ko ēdīs nākamās paaudzes, neskaitot šī laika pārtikas atliekas?

Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs norisināsies pasākumu cikls “Antropocēnā laikmeta pavārgrāmata – ēdieni izdzīvošanai nākotnē”, ko īsteno Zane Cērpiņa un Stāls Stenslijs (Stahl Stenslie, Norvēģija).