Par attieksmi pret likumdošanu un iepirkumiem. Šis nu nebūs ne iniciatīvas bagāts, ne progresīvs, ne drosmīgi nozari attīstīt spējīgs, ne likumdošanas caurumus, greizības un nejēdzības novērst gribošs, jo ir TIK ĻOTI MIERĀ AR ESOŠO LIKUMDOŠANU, ka taisni jābrīnās, kur tādi rodas. Likumus raksta cilvēki, tos pērk, lobē, apzināti pielāgo konkrētām vajadzībām. Īpaši LV likumdošanā ir daudz brāķa, caurumu, nepilnību. Un te ir ministrs, kuru apmierina gan situācija ar valsts iepirkumiem, gan … kas tur vēl bija? Vienvārdsakot, likumus mēs neuzlabosim, jo tos “tikai vajag ievērot”, lai kādi tie nebūtu. Ja šie iepirkumu nosacījumi nebūtu kādiem bāliņiem tik ļoti izdevīgi, tad jau sen būtu aizstāti ar, piem., somu sistēmu, kur vērtējumam ir 2 daļas – cena un tehniskā atbilstība, kas abas tiek atsevišķi novērtētas un punkti summēti, pie kam cenas nozīme ir otršķirīga. Cita lieta, ka specificētāji bieži nav profesionāli, ir ieinteresēti, ne par ko neatbild, utt.

Par ūdenslīdēju. Nožēlojami gļēva un nevīrišķīga pozīcija. 1. Ārsti nav Dievi un arī kļūdās. Ārsti mēdz būt dažādi, ir tādi, kas strādā gan pavirši, gan formāli, gan neprofesionāli, gan neredzot kopsakarības. 2. Uz ko paļauties, “ja jau uz ārstiem nevar”? Uz veselo saprātu un godaprātu, ja tādi vispār ir, ministra k-gs! 3. Jebkurš darbinieks, kas vairāk kā padsmit gadus pakļāvis sevi noteiktām slodzēm, var iegūt veselības bojājumus, tādēļ ir tāds jēdziens kā arodslimība! Kāpēc to nepiemērot? 4. Kāpēc nevar vnk aiz cieņas un pateicībā par ilgu, godīgu darbu ļaut cilvēkam saņemt pienācīgu pensiju, sociālo apdrošināšanu un aprūpi? Tāpēc, ka ministrs pats valsts labā tik daudzus gadus nav spējis nostrādāt? Līst zem ūdens, tas nav kumēdiņus taisīt.