Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Obligātais militārais dienests veicinātu sabiedrības integrāciju; tā būtu lieka jau tā mazās naudas tērēšana; skolās vajadzētu mācīt patriotisko audzināšanu un izdzīvošanas spējas, tik dažādi viedokļi izskan diskusijā raidījumā Kruspunktā, pārrunājot jautājumu, kā stiprināt armiju un valsts aizsardzības spēkus Latvijā.

Diskusijā piedalās Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, Saeimas deputāts, rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš, ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.

"Integrācija nav maznozīmīgs aspekts situācijā, kad mums nebūs jākaro ar ieročiem, bet jākaro par cilvēku uzskatiem," atzīst Mārtiņš Barkāns.

Barkāns vērtē, ka mūsu demokrātijas apstākļos nav īstu resursu, kā parunāt ar lielu daļu sabiedrības, kura neklausās mūs, nedzird mūs, vai klausās kaut ko konkrētu. "Tā [obligātais militārais dienests], manuprāt, ir lieliska iespēja Latvijas valstij uzrunāt pusi no šīs valsts iedzīvotājiem noteiktā vecuma grupā un izskaidrot viņiem savas pozīcijas pasaules politikā," bilst Barkāns.

Kārlis Krēsliņš norāda, ka vispirms vajadzētu izvērtēt, kāda ir valsts aizsardzības politika. Ja ir kolektīvā aizsardzība, tad no militārā viedokļa obligātais militārias diensts nav vajadzīgs. Ja iespējas un resursi pietiekami, lai jauniešus trenētu, sagatavotu, integrētu, tas ir labs audzināšanas veids.

Krēsliņš arī vērtē, ka skolās vajadzētu mācīt patriotisko audzināšanu, izdzīvošanas iespējas, sasaistot šīs mācības ar jaunsardzi.

Mārtiņš Vērdiņš atzīst, ka obligātais militārais dienests ir tikai instruments ar saviem plusiem un mīnusiem. Vērtējot lietuviešu izvēli, viņš skaidro, ka kaimiņi ir nolēmuši sagatavot dažus tūkstošus kareivju līmeņa karavīrus, no kuriem nepieciešamības gadījumā varēs veidot atsevišķas karaspēka vienības.

„Latvijas gadījumā ir manāma disproporcija,” norāda Vērdiņš. „Mums ir pie pieciem tūkstošiem bruņotajos spēkos profesionālu karavīru, no tiem kaujas spējīgās vienībās ir divarpus bataljoni. Ja mēs gribētu īsā laikā dabūt vēl 3000 – 5000 vienādi apmācītu kareivju, tad šāds instruments, kā obligātais militārais dienests būtu tieši vietā.”

Jānis Kažociņš aizstāv aizsardzības ministra pausto nostāju par plāna sagatavošanu, lai Latvijā 2018. gadā būtu 6000 regulārā karaspēka karavīru, 7000 pilnīgi apmācītu zemessargu un 4000 pilnīgi ekipētus un apmācītus rezerves karavīru.

„Bruņoto spēku galvenais uzdevums ir aizsargāt mūsu valsti,” atzīst Kažociņš. „Protams, ir  ļoti jauki, ka var strādāt kā sabiedrības saliedētības dienests, bet tas nav galvenais uzdevums. Problēma ar obligāto militāro dienestu ir tāda, lai apmācītu šos jaunos puišus, ir vajadzīgi ļoti daudz zinošu instruktoru un virsnieku. Viņi būtu jāņem nost no šaurām kaujas spējīgām vienībām, tas nozīmē, ka uz ilgāku laiku mēs neesam īsti spējīgi reaģēt. Tas nebūtu pareizi."

Kažociņš arī uzskata, ka Lietuvas izvēle atjaunot obligāto militāro dienestu ir kļūda.

"Obligātais militārais dienests ir vajadzīgs ne jau tāpēc, lai integrētu puišus no Daugavpils un Rēzeknes," komentē Ainārs Latkovskis. "ums ir skaidri militāri uzdevumi, kas jāizpilda. Un es kā jebkurā jomā vairāk uzticos profesionāļiem. Ja mums profesionāļi nav atbilstoši ekipēti, apmācīti un nodrošināti, kāpēc jātērē mazā nauda kaut kam vēl citam un jāeksperimentē."

Vērdiņš norāda, ka nevajag tādu obligāto militāro dienestu, kāds tas bija padomju  laikā un arī atjaunotajā Latvijas Republikā 90. gados. Vajag tādu, kur rinda, kas grib pieteikties militārām mācībām ir garāka nekā iespējamo vietu skaits mācībās.

„Varbūt mums vajadzētu tiem jauniešiem, kas gatavi ziedot gadu sava laika, lai apgūtu militārās zināšanas un tas būtu brīvprātīgi, nodrošinot zināmas priekšrocības, piemēram, valsts dienestā karjerā, skolu apmaksājot," vērtē Vērdiņš.

Vērdiņš arī acina visus, kas domāt stāties Zemessardzē vai jaunsardzē, iet un to darīt. Nekavēties.

Savukārt Kažociņš iesaka izmantot vasaras brīvlaiku, lai studentiem radītu interesi par bruņotiem spēkiem, varbūt trīs gadu laikā pat iegūt rezerves virsnieka pakāpi.