Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Pieskaitu sevi pie paaudzes, kurai bija fantastiska iespēja – balsot par Latvijas neatkarību. (..) Gods un atbildība nobalsot. Pieskaitu pie tās politiķu plejādes, kurai fantastiski paveicās," savu darbu politikā intervijā raidījumā Krustpunktā vērtē Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors, bijušais politiķis Indulis Bērziņš.

Pirms 25 gadiem Indulis Bērziņš bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš bija viens no redzamākajiem partijas „Latvijas ceļš” politiķiem, bijis gan Saeimas deputāts, gan ārlietu ministrs, tomēr pēc "Latvijas ceļa" sakāves izvēlējās diplomāta karjeru. Kāda kļuvusi Latvija pēc ceturtdaļgadsimta, kāda kļuvusi politika – par to un ne tikai to saruna pēc vieniem.

"Man vispār ir paveicies: es biju balsotājs par neatkarību, es biju ārlietu ministrs, kad otrreiz izšķīrās jautājums par Latvijas drošību – mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Praktiski manā laikā visas šīs sarunas tika pabeigtas,” norāda Bērziņš. Viņš min, ka bijis klāt dažādos vēsturiski svarīgos brīžos arī pasaulē, ne vienmēr patīkamos un tādos, kas izraisa sajūsmu.

Par saviem šī brīža pienākumiem Ārlietu ministrijā Bērziņš bilst, ka rūpējas, lai tā kārtība, ko Ārlietu ministrija pati noteikusi, tiktu ievērota. Sodīt nenākas daudz, bet darbs ir, komentē Bērziņš.

"Pirms kļuvu par diplomātu nezināju, ka man tas tik ļoti patīk,” bilst Bērziņš, skaidrojot savu izvēli vairs nedarboties politikā pēc tam, kad "Latvijas ceļš" zaudēja Saeimas vēlēšanās. „Es tikai tad, kad kļuvu par diplomātu, sapratu, ka tieši tas ir tas, kas man visvairāk nepieciešams un gribēju darīt. Bet sāku tikai 2003. gadā.”

Latvijas virzība uz NATO un Eiropas Savienību

"Jau deviņdesmitajos gados Latvijas politiķiem bija uzstādījums integrācijai gan NATO, gan Eiropas Savienībā, jo nebija pārliecības par pilnīgu drošību reģionā," atzīst Bērziņš.

Bērziņš bilst, ka pastāvēja risks, ka Latviju varēja neuzņemt gan ES, gan NATO.

„Mēs tomēr bijām bijuši PSRS sastāvā, nelikumīgi, protams, okupēti. Daudziem nebija ticības, ka mēs spēsim būt līdzvērtīgi partneri ES un kaut ko arī dot ES, ne tikai prasīt,” atzīst Bērziņš.

"Ir tādi, kas nav piedevuši mūsu neatkarību, jo uzskata, ka tieši Baltija sajauca Padomju Savienību un Gorbačova brīnišķos plānus reformēties. Tieši Rietumos. Bija tādi, kas uzskatīja, ka tā ir kļūda, atzīt mūsu neatkarību. Bija tādi, kas uzskatīja tas nepieciešams, lai PSRS kā ļaunums ietu bojā," turpina Bērziņš.

Vērtējot ES un Krievijas attiecības šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, Bērziņš norāda, ja no Krievijas puses nebūs kādu jaunu agresīvu soļu, tad nevar cerēt uz stingrākām sankcijām pret Krieviju, bet gan vien esošo saglabāšanu. Komentējot Eiropas attiecības ar Krieviju, Bērziņš atzina, ka „tuvākajā laikā mēs tur neko glābt nevarēsim”. Turklāt būtiski ir tas, ka prezidenta Vladimira Putina politikai Krievijā ir atbalsts.