Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ir visi priekšnosacījumi, lai jaunais Būvniecības likums strādātu labi. Nozarei ir svarīgi iepazīties ar pieņemto likumu, pašiem ir jāatmet negatīvā attieksme un ir tikai jāstrādā, vērtē raidījuma “Krustpunktā” viesi, analizējot jauno Būvniecības likumu, kas stājies spēkā oktobrī.

Nedaudz skeptiskāk ir noskaņots Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, kurš bilst, ka ir virkne jautājumu, kas nebija sakārtoti vecajā likumā un arī jaunais regulējums tos nerisina. Konkrēti viņš min būvprojektus, kam nav definēti standarti, ja nav standarta, nav definēta atbildība. To, arī parādījusi dokumentācija, kas analizētā pēc Zolitūdes traģēdijas. Tāpat Straume aicina noteikt pārejas periodu, lai būvvaldēm būtu iespēja iepazīt jauno regulēmu.

21.novembra traģēdija Zolitūdē būvniecības likuma izstrādi pavērsa ar kājām gaisā – iepriekš regulējuma mērķis bija mazināt administratīvo slogu un vienkāršot būvniecību, tomēr cilvēku upuri skaudri apliecināja, ka, gluži otrādi, kontrole un atbildība ir jāpastiprina.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta vadītāja Ilze Oša skaidro, ka attiecībā uz standartiem un normatīvo bāzi būvniecībā, ka arī profesiju standartiem nozarē ilgstoši šis jautājums nav risināts. Valsts ne vienmēr varējusi šo procesu finansēt. Būvkonstrukciju projektētāji ir izveidojuši standartu paši, bet profesionālā kompetence neradīsies tikai no normatīviem aktiem. Projektēšanas standartu izstrādi finansē valsts, bet ir virkne citu profesionālu standartu, kas būtu jāizstrādā vai jāpārstrādā, pie kuriem strādāt bez finansējuma nozare nebija gatava. Šobrīd Ekonomiskas ministrija risina šo jautājumu ar Finanšu ministriju.

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Agnese Lešinska norāda, ka kvalitatīvā būvniecības procesā jārunā par trim lielām jomām: viens ir paša būvniecības procesa kvalitāte, nākamais materiālu kvalitātes jautājums, trešais piesaistīto strādnieku un ekspertu kvalitāte.

“Ir vēl daudz citu jautājumu, kas jāīsteno, lai kontroles un uzraudzības mehānismu būvniecībā kvalitatīvi iedarbinātu,” bilst Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.

Diskusijas dalībnieki arī atzīst, ka daudz problēmu saistās ar zemākās cenas principa noteikšanu, lai arī pats par sevi šis princips nav slikts, ja vien visas iesaistītās puses strādā godprātīgi.

“Sakārtotā vidē šis princips ir labs,” atzīst Saeimas deputāts, bijušais Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Ilze Oša atzīst, ka noteikt turpmāk būs arī grozījumi pieņemtajās normās, jo sadarbībā ar būvvaldēm notiek dažādu jautājumu skaidrošana un precizēšanu. Izstrādājot tik apjomīgu regulējumu, ir likumsakarīgi, ka būs lietas, kas būs jāmaina vai jāprecizē.

Vilnis Ķirsis uzskata, ka veiksmīgs ir risinājums, ka regulējumā “lielāka slodze ir ministru kabineta noteikumiem, kas nozīmē, ka daudz operatīvāk var reaģēt uz nepieciešamām izmaiņām. Nozarei un ministrijai ir visas iespējas aktīvi monitorēt un sekot līdzi.

Agnese Lešinska piemetina, ka noteikti ir jāstiprina Būvniecības kontroles birojs, lai tajā strādātu labākie speciālisti un viņiem būtu pietiekami daudz resursu, lai aizbrauktu, atrastu, kontrolētu un rīkotos.

Ziņu par šo jautājumu lasiet šeit.