Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijā iecerēts mainīt slimnīcu finansēšanas modeli. Veselības ministrs Guntis Belēvičs diskusijā raidījumā Krustpunktā norāda, ka jaunais modelis būs taisnīgāks. Latvijas slimnīcu biedrības valdes locekle Alīda Vāne norāda, ka tas nebūs izdevīgs universitāšu slimnīcām, kā tas iecerēts.

Reportāža: Jaunā slimnīcu apmaksa - ieguvējas varētu būt lielās slimnīcas, bet cietējas - lokālās.

„Līdzšinējā sistēma, kas bija spēkā līdz pagājušā gada beigām, faktiski par vienkāršākām un sarežģītākām manipulācijām paredzēja vienādu samaksu. Tā rezultātā tieši lielās universitātes klīniskās slimnīcas bija cietējas," skaidro ministrs.

Jaunā slimnīcu finansēšanas modeļa pamatā ir uz diagnožu grupām balstītajā sistēma, ko dēvē par DRG („diagnosis related groups”).

"Modeļa maiņa bija nepieciešama," norāda Belēvičs. "Zināmā mērā taisnība arī tiem, kas saka, ka tā ir deķīša raustīšana no vienas puses uz otru. Tas  rumpis, kas jāapsedz ar to deķīti, ir lielāks nekā pats deķītis. Mēs to neviens nenoliedzam. Veselības nozare gadiem ilgi sirgusi ar finansiālu hronisku mazspēju."

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits norāda, ka jaunā sistēma ir ievērojami taisnīgāka, kā tas bijis līdz šim, un vienkārši ir jāsāk darīt.

„Kopējam naudas apjomam ir nozīme, problēma nav sistēmā, tā ir taisnīgāka  problēma ir benzīna litru skaitā, deķīša lielumā,” bilst Šmits.

Runājot par šī brīža finanšu situāciju Stradiņa slimnīcā, Šmits min, ka slimnīcai šobrīd nav parādu un tā ir drošs un uzticams partneris.

„Ja raugāmies dziļāk, ir tāda lieta, kā valsts galvotais aizdevums, kas ir jāatdod līdz 2042. gadam, un tas nav iekļauts pakalpojumu tarifā. Tas ir viens no jautājumiem, kā šo situāciju risināt,” skaidro Šmits.

„Esmu ļoti iedziļinājusies DRG sistēmā. Diemžēl man jāsaka, ka gan „stradiņiem”, gan „gaiļiem” [Gaiļezera slimnīca], gan Bērnu slimnīcai šis sistēma nav taisnīga,” bilst Vāne. „Tas pats plaušu karsonis, kurš var būt vienkāršs plaušu karsonis un  Krāslavā izmaksā 100 eiro, jums izmaksā 1000 eiro, tas nozīmē, ka DRG paņem vidējo cenu, un līdz ar to jūs nekad nedabūsiet 1000 eiro par šo dārgo plaušu karsoni. Līdz ar to viņa nav taisnīga. Mazie nodzen lejā cenu vidējai diagnozei. Vis ir pilnīgi otrādi."

Nacionālā Veselības dienesta direktora vietnieks Andrejs Doveiks norāda, pirms vērtēt DRG modeli, slimnīcām pa līmeņiem ir jānosaka pacienta izmaksas pēc vienotas metodikas.

„Ir radīta metodika, uz kuras pamata slimnīcai vajag tikt skaidrībā pa līmeņiem, cik kurš pacients konkrētā slimnīcā izmaksā. Tas ir pasmags mājas darbs, kas slimnīcām jāizdara," bilst Doveiks.

Kas mainīsies pacientam?

"Pacientam ir galvenais, lai būtu ārstniecības iestāde un viņam būtu pilnīgi skaidrs, ko šajā ārstniecības iestādē viņš var saņemt, kādi tur ir pakalpojumi” atzīst Vāne. „Vai tur ir slimnīca, kāda tur ir slimnīca, vai tur ir pediatrijas nodaļa, vai dzemdību nodaļa. Ja viņš nesauc „ātros”, kādos gadījumos pats uz turieni var doties un saņemt palīdzību. Ja viņs tur dodas, lai nav jāgaida četras stundas uzņemšanā, kamēr kāds pie viņa pieiet. Tas ir galvenais pacientam. Kā mēs savstarpēji slimnīca slēdz līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un pēc kāda apmaksas modeļa maksā par pakalpojumiem, tas tiešām pacientam ir vienalga."