Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

“Nekritiski domājošo slānis ir biezāks, ir ērtāk nedomāt,” raidījumā Krustpunktā, diskusijā par kritisko domāšanu bilst Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas asociētā profesore žurnāliste Sandra Veinberga.

Veinbergai piekrīt arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore Zanda Rubene. Viņa arī norāda, ka tas, ka kritiski domājošo slānis ir plānāks, ir "likumsakarīgi, jo individuālā spriesspējā nav iesējams īstenot ar kādiem līdzekļiem visā sabiedrībā".

Rubene arī norāda, ka "vēsture liecina, ka diskusijas par kritisko domāšanu aktualizējas ik reizi, kad ir runa par politiskām katastrofām.

"Spēja izvērtēt, salīdzināt, noteikt pareizāko rīcības modeli, tā īpašība piemīt visiem lielākā vai mazākā mērā," norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Ķīlis bilst, ka šobrīd kritisko domāšanu lieto dažādos kontekstos. Tagad parādījies jauns lauks tās izmantošanai – spēja filtrēt vai izmantot mediju saturu. Visa Latvijas sabiedrība spēj kaut kādā mērā kritiski domāt, vērtē Ķīlis un sarunas gaitā arī bilst: "Ja mums būtu ļoti kritiski domājoša sabiedrība,Baltijas ceļa noteikti nebūtu. Tur liela daļa piedalījās nekritiski domājot."

"Kritiskā domāšana manā pasaulē nozīme gan mēģināt saskatīt slikto un labo Austrumos, gan mēģināt saskatīt slikto un labo Rietumos," atzīst reklāmas speciālists un aģentūras "Mooz!" īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

"Sabiedrība labi dzird radikālus un skaļus izteikumus, un šādas formas piemēri ir komentāri dažādos portālos," norāda Stendzenieks, atbildot uz jautājumu, vai cilvēki spēj filtrēt informāciju, kas pienāk no dažādām pusēm.  "Lasot šos, vai krievu tautības paziņam, liekas, ka nu ir slikti. Bet tad iestājas praktiskās rīcības fāze, kas ir vēlēšanās, un tad aizmiegtā acīm nākamā rītā taisi avīzi vaļā, un pēc komentāriem spriežot vajadzētu būt, ka uzvārējis Lindermanis. Un tu skatītes, nē, bubināt ir viena lieta, bet nodot savu balsi par iespējamo nākotni, kaut kas cits."

“Psiholoģiskais klimats ir ideoloģiskā kara apstākļi, vai mēs to gribam redzēt, vai ne. Tas protams, ir ļoti nepatīkams stāvoklis,” vērtē Veinberga, runājot par mediju atbildību informācijas piedāvājumā. Veinberga norāda, ka žurnālistikā ir patiesība un nav tā, ka to saka Krievijas prezidents Putins, ka patiesības vispār nav, ka Rietumi runā vienu, Austrumi citu un kam cilvēks piesliesies. Veinberga atzīst, ka “jādod iespējami plaša un daudzveidīga informācija un jāprovocē cilvēki domāt intensīvāk”.

Savukārt Igaunijā kritisko domāšanu māca skolās.

"Mums arī vajadzētu iet uz sistēmu, kas ir Igaunijā," atzīst Rubene. Rubene atklāj, ka Izglītības un zinātnes ministrijā diskutē, informātiku kā mācību priekšmetu varētu aizstāt ar priekšmetu Mediju mācība. Rubene stāsta, ka Latvijas skolās īstenots kritiskās domāšanas projekts, bet arī atzīst, ka skolotāju auditorija cieš no bailēm no mediju kultūras, tā nepieder pie īstās kultūras.