Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ik gadu Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē medicīnas studijas beidz ap 300 jauno ārstu. Valsts ik gadu nodrošina 200 rezidentūras vietas, bet pagājušā gada statistika liecina, ka saņemti 568 pieteikumi.

"Visi ārsti, kas jau strādā un vēlas apgūt papildspecialitāti, ir tiesīgi pretendēt uz vietu rezidentūrā, valsts nenodrošina ar vietu rezidentūrā tikai tos ārstus, kas beiguši pamatstudijas," situāciju skaidro Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Tajā pašā laikā atsevišķās jomās paliek neaizpildītas rezidentūras vietas.

“Lielais pieprasījumu skaits pēc iespējam studēt valsts apmaksātā rezidentūrā veidojas, balstoties uz vietu trūkumu iepriekšējos gados rezidentūrā,” skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes pārstāvi Artūrs Balodis. "Milzīgais pieprasījums uz vietām rezidentūrā veidojas no tā, ka jau iepriekšējos gados piedāvājums ir bijis par mazu."

Balodis arī norāda, ka bez rezidentūras jauniem ārstiem ir ļoti ierobežotas iespējas.

Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Jevgeņija Livdāne skaidro, ka rezidentūrā būtu jāmācās viesiem ārstiem, kas beidz pamatstudijas. Izglītības sistēma ir tā sakārtota, ka ārsts nevar dabūt patstāvīga darba licenci, ja nav beidzis rezidentūru. Viņa arī norāda, ka pieprasītākās ir tās rezidentu vietas, kur pēc mācībām iespējama plašāka privātprakses attīstība. Tāpat Livdāne min, ka vajadzētu vairāk valsts apmaksātu rezidentūras vietu.

Arvien aktuāls ir jautājums par rezidentūras vietas izvēli Latvijas reģionos. “Visi grib palikt Rīgā un ap Rīgu,” piekrīt Balodis. Viņš arī skaidro, ka daļa to ārstu, kas nav tikuši budžeta rezidentūrā, ir noslēguši līgumu ar reģionu slimnīcām. Reģionālā slimnīca maksā stipendiju ārstam, sedz to daļu, ko nesaņem kā algu. Jaunais ārsts var daļu rezidentūras iziet šajā slimnīcā, slimnīca arī maksā rezidentūras mācību maksu, bet ārsts paraksta līgumu, ka pēc rezidentūras beigām to atstrādās. Balodis uzskata, ka tā ir kropļota sistēma, jo nauda nāk no otra gala.

Pole bilst, ka alga rezidentam ir par 30 procentiem lielāka, ja izvēlas rezidēt reģionā, bet arī tas ne vienmēr ir vilinājums. 

Jaunā ārste Anna Ņikuļenkova atzīst, ka reģionālās slimnīcās nav tik daudz ārstu, kas tiesīgi mācīt jaunos. Tāpat izvēli par labu reģioniem apgrūtina arī tas, ka parasti jaunajam ārstam jau ir ģimene, ir jādomā par darbu dzīves biedram, skolām un bērnudārzu iespējām bērniem. Viņa arī min, ka vajadzētu laicīgāk zināt rezidentūras studiju iespējas.

Pole skaidro, ka papildus valsts apmaksātas rezidentūras vietas netiks veidotās, kā arī priekrīt, ka vajadzīga savlaicīga plānošana. Ministrija iecerējusi turpmāk izstrādāt rezidentūras piedāvājumutrīs gadu periodā.