Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Pasaule ar bažām vēro to, kas notiek Ukrainā un pašā Krievijā. Skan samērā skaļi izteikumi, brīdinājumi. Gandrīz vai ik dienas NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pauž bažas, aicina, brīdina. No malas vērojot, reizēm šķiet, ka Krievija izbauda to, ka NATO raizējas par to, ko nevar ietekmēt. Ko gan šajā situācijā spēj ietekmēt NATO? Kāda ir organizācijas loma, uzdevumi? Vai varētu mainīties NATO misija pēc visa, kas šobrīd notiek?  Krustpunktā diskutē par NATO izaicinājumiem. Studijā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers, bijušais SAB direktors, tagad aizsardzības ministra ārštata padomnieks Jānis Kažociņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, starptautisko un drošības jautājumu pētniece, LU profesore Žaneta Ozoliņa un atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.

Jānis Kazociņš skaidro, ka NATO ir aizsardzības organizācija, kas necenšas iejaukties citu valstu darīšanās, galvenais alianses uzdevums ir savu valstu aizsardzība, tāpēc svarīgs ir 5. pants. Viņš atgādina, ka tas ir pants, kas nosaka, ka uzbrukums jebkurai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām NATO valstīm. Tāpēc jāņem vērā ASV prezidenta Obama teiktais, ka Ukrainas konfliktā netaisās iejaukties ar bruņotiem spēkiem, bet 5. panta garantijas ir absolūtas un nemainīgas.

Žaneta Ozoliņa piebilst, ka Vašingtonas līgumā savukārt teikts, ka NATO rūp miers un stabilitāte pasaulē un otrs punkts - NATO paļaujas uz ANO lēmumiem. ANO ir organizācija, kas pieņem lēmumus par spēka lietošanu citās valstīs. Ja situācija nonāktu tik tālu, ka ANO drošības padome balsotu, ka nepieciešamā kāda palīdzība Ukrainā, viņa neizslēdz, ka NATO varētu būt viens no tiem, kas piedalās drosības akciju īstenošanā. Tām nav jābūt militārām akcijām.

Mārtiņš Vērdiņš atgādina, ka pavisam nereaģēt uz Ukrainā notiekošo NATO nevar, jo šajā valstī notiekošais liek aktivizēt militārās izlūkošanas intensitāti.

Jānis Sārts komentē, ka NATO vadības teiktajam šajā situācijā ir daudz lielāks spēks nekā citu starptautisku organizāciju paziņojumiem. Viņš arī atzīst, ka NATO ģenerālsekretārs savos paziņojumos bijis noteikts un ass. Tas ir signāls Krievijai, ka starptautiskā sabiedrība uztver tās rīcību. Viņš pieļauj, ka Krievija rīkojas tā, kā tā rīkojusies līdz šim, cerot, ka neļauj saprast, kas notiek. Taču NATO ģenerālsekretāra atbilde liecina, ka mēs redzam, kas notiek, un notiekošo pazīstam kā Krievijas organizētu notikumu eskalāciju.

Valdis Zatlers uzsver, ka iepriekš NATO ar Krieviju un Ukrainu kopīgās padomēs lemtais vairs nav spēkā, jo abas valstis ir iesaistītas kara darbībā. Jā, tas ir specifisks un īpatns karš, bet jāņem vērā, ka tas ir karš pie NATO robežām. Un svarīgākās pārmaiņas, kas ir notikušas, ja līdz šim mierīgi uztvērām Krievijas izstāšanos no konvencionālo ieroču līguma kontroles pirms dažiem gadiem un Krievijas karaspēka palielināšanos pie Baltijas robežām, tagad to vairs nevar mierīgi uzlūkot.

Kam un kā jāmainās NATO, domājot par Latvijas drošību? Jānis Sārts atzīst, ka NATO jau ir mainījies, atklājot, kāda ir Krievija un kur tā virzās. NATO padome uzdevusi NATO virspavēlniekam Eiropā sagatavot plānu, lai nostiprinātu NATO austrumu flanga valstīs, arī Baltijā. Šodien ar to iepazīstas NATO padome. Latvija cer šajā plānā ieraudzīt īstermiņa un ilgtermiņa rīcības nosacījumus. Īstermiņā – izlūkošanas pastiprināšanu, gaisa spēku un jūras spēku spēju pastiprināšanu reģionā, kā arī nopietnus ilgtermiņa pasākumus.

Valdis Zatlers min par attieksmi pret ekonomiskām sankcijām: ja svaru kausos liekam zaudējumus, ko Latvija ciestu no ekonomisko sankciju ieviešanas un zaudējumi, ko Latvija ciestu no militāra konflikta, kur arī būtu ekonomiskas sankcijas, tie nav salīdzīnāmi. Tāpēc viņš norāda, ka jāskaidro sabiedrībai, ka jebkurš miers ar sankcijām ir labāks, nekā karš.

Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka noteikti jāpalielina aizsardzības budžets Latvijā, kā tas jau paredzēts, kā arī jaskaidro sabiedrībai, kāpēc nepieciešams līdzekļus aizsardzībai palielināt un kā tos izlieto.