Vajag vai nevajag janvārī Latvijā vēl vienu brīvu dienu, lai svinētu Ziemassvētkus pēc Pareizticīgo baznīcas kalendāra? Pagājušajā nedēļā Saeimā deputāti nobalsoja, ka jautājums ir vērtējams Saeimas komisijās.

Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības iestājās pret šī projekta tālāku virzību.

"1935. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīca pievienojās Konstantinopoles Pareizticīgo baznīcai un nonāca Konstantinopoles patriarhijā. Un kopā ar Igauniju, Lietuvu un pat ar Grieķiju atzīmē šos pareizticīgos svētkus kopa ar pārējiem kristiešiem atzīmē 24., 25. un 26. decembrī," atgādina Kiršteins. "Šeit nav runa, vai vajag vienu brīvdienu, vai ne. Mēs uzskatām, ka var šādas brīvdienas var paņemt individuāli ne tikai tie, kas grib pēc vecā stila svinēt Jauno gadu vai Lieldienas, bet arī musulmaņi, judaisti un tie, kas atzīmē ķīniešu jauno gadu. Bet visai Latvijas valstij nevajadzētu atzīmēt tos svētkus, kurus svin Maskava un Krievijas pareizticīgo baznīca.”

Kiršteins arī norāda, ka tikai 11 no 28 Eiropas Savienības valstīm pareizticīgie Ziemassvētkus svin pēc vecā stila.

Sergejs Mirskis no "Saskaņas" ir viens no likumprojekta autoriem.

"Tā ir unikāla iespēja un es augsti vērtēju Saeimas deputātu lēmumu, lai šo jautājumu skatītu komisijas," atzīst Mirskis. "Tā ir iespēja izrādīt cieņu saviem pareizticīgiem iedzīvotājiem,  kas dzīvo Latvijā, pilsoņiem, nepilsoņiem, cilvēkiem, kuri lūdz Dievu un grib to darīt pēc tās tradīcijas, kas viņiem ir. Man liekas, ka tas tiešām būs labi."

Mirskis ir pārliecināts, ka "būtu ļoti labi visiem cilvēkiem Latvijā, sabiedrības saliedētībai, lai cits citu vairāk cienītu, tas arī veicinātu lielāku patriotismu valstī, ja tiešām pareizticīgie varētu svinēt savu svētkus".