Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

„Mums vairāk jāskatās uz to, kādā veidā jāpilnveido likumdošana," vērtē aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis raidījumā Krustpunktā, analizējot terora draudus Latvijai. Vējonis norāda, ka Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems, salīdzinot ar Franciju vai Lielbritāniju.

"Saeimā ir iesniegti likuma grozījumi, kas paredz, ka tiks noregulēts, ka attiecībā uz cilvēkiem vai grupējumiem, kas aktīvi plāno vai iesaistās dažādās nelikumīgās teroristiskās organizācijās, separātistiskos veidojumos, viņiem paredzēta kriminālatbildība,"skaidro Vējonis. Tāpat kriminālatbildība būs paredzēta par aģitēšanu iesaistīties šāda veida organizācijas.

Tapat Vējonis atzīst, ka pašlaik Latvija var justies drošāk nekā tas bija pagājušajā gadā, kad saasinājās situācija Ukrainas austrumos. Pēc situācijas saasināšanās Ukrainā tika pieņemta virkni lēmumu, kuru dēļ taga varam justies drošāk. Tostarp ministrs minēja, bruņoto spēku attīstību un NATO partnervalstu karaspēka izvietošanu Latvija, kas pastiprina valsts drošību.

„Manuprāt, vajadzēja pievienoties,” atzīst Vējonis, vērtējot Latvijas atteikumu parakstīt četru valstu aicinājumu sagatavot plānu cīņai pret Krievijas propagandu. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka „esam ieinteresēti kopīgā Eiropas politikā šajā jautājumā" un Eiropas Ministru padomē jau pieņemts lēmums, kas paredz uzdot ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni sekretariātam sagatavot plānu, ko Eiropa plānos kopīgi pret Krievijas informatīvas telpas uzbrukumiem.

"Cik zinu no savas, prezidējošās valstis vada procesus, neiesaistās tieši kāda jautājuma virzība. Pieņemu, ka šajā gadījumā, tas, ka ārlietu ministrs neparaks’tija šo aicinājumu, tas vairāk saistīts ar to, ka ka esam prezidējošā valsts. Mums šis process būs jāvada un ārlietu ministrs kopā ar Mogerīni kundzi šo procesu vadīs," Latvijas pozīciju skaidro Vējonis.

"Zemessardzē problēmu ar kaujas spējām nav," norāda Vējonis, komentējot Valsts Kontroles atklātās nepilnības zemessargu apmācības sistēmā, norādot uz problēmām ar Zemessargu kaujasspējām. „Vairāk ir runa par papīru sakārtošanu. Jā, tur ir problēmas. Tajā pašā laikā tas ir viens no jautājumiem, ar ko saskaramies, pie kā vedusi ekonomiskā krīze. Bieži, pieņemot lēmumus nav domāts līdzi, kā tie tie atsauksies uz reālo dzīvi.”

Vējonis skaidro, ka krīzes gados nauda bijusi novirzīta tieši pašām mācībām, ne dokumentu sakārtošanai. Tā ir problēma, ko ministrija ir apņēmusies novērst, sakārtot noteiktajos termiņos dokumentus. Līdzīgas pārbaudes tiks veiktas arī citos bataljonos, piebilst Vējonis.

Jautāts par paredzēto tikšanos ar Krievijas vēstnieku Latvijā, kurš norādījis par to, ka pārāk uztraucamies par Krievijas lidmašīnām un kuģiem, kas kursē ap Baltijas valstīm, Vējonis norāda, ka satraukums ir par lidmašīnām, kas parādās pie Baltijas valstu robežām, lido ar izslēgtiem raidītājiem, šad tad pārkāpj robežas. Tas nav pieņemami no mūsu puses un tas būs jautājums, ko Vējonis pārrunās ar vēstnieku. Vējonis gan atzīst, ka pozitīvu atbildi nesagaida. Retorika, kas ir publiskajā telpā bijusi no Krievijas puses liecina, kāda varētu būt atbilde. Otrs sarunu bloks būs saistīts ar Krievijas – Ukrainas attiecībām, tāpat vēl viena no sarunu tēmām būs informatīvais karš.

„Bet šeit jautājums ir vairāk mūsu pašu pusē, cik paši esam gatavi informatīvajam karam, ko varam piedāvāt pretim tam, ko dara Krievija caur saviem medijiem, norāda Vējonis.