Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

“Pēdējos divos gados ir mainījusies viedokļu līderu un lēmumu pieņēmēju attieksme pret kultūras infrastruktūru,” atzīst Latvijas radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis raidījumā Krustpunktā.

Ja pirms tam bija sajūta, ka kultūras cilvēki un politiķi, kas strādā Kultūras ministrijā, ir tie, kas šo lietu veļ un cīnās, tad pārējie skaitījās neticīgi, turpina Matulis un norāda, ka kaut vai Gors Rēzeknē un Nacionālās bibliotēka Rīgā ir mainījusi politiķu saprašanu, ka muzejs un koncertzāle nav tika smuka krāšņumlietiņa, bet tam, ko teica kultūras cilvēki ir reāls pamats.

Lai gan jau vairāk nekā nedēļu no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas noskaņām esam pārcēlušies uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, vērtējumus par kultūras gada ieguvumiem un neveiksmēm turpina izteikt gan nozares eksperti un politiķi intervijās un diskusiju raidījumos, gan iedzīvotāji ikdienas sarunās.

"Viens no lielajiem sasniegumiem – mums pašiem kultūra kļuva svarīgāka, mēs sākām vairāk to patērēt," norāda nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.

Izstāžu programma pierādīja, cik lielā mērā kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas izstādes dod ne tikai tūrisma ekonomisko pienesumu, bet cik svarīgi tas ir mums pašiem, analizē Čivle. Mūsu iedzīvotāji krietni vairāk apmeklēja šos pasākumus.

“Mēs konkrēti apzinājāmies situāciju, kādā strādājām,” turpina Čivle, tāpēc gan sagatavojot Eiropas Kultūras gadu Rīgā, gan to rīkojot, enerģija veltīta darbam konkrētos apstākļos, negaužoties par to, kā nav. Runājot par kultūras infrastruktūru, Čivle atzīst, ka nācies samazināt apjomus starptautiskiem pasākumiem. Ir jādomā uz priekšu, skaitoes, ko mēs šeit gribam, jo zinām, ka varam.

Raugoties no pilsētas pozīcijas, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, bilst, ka runājot par infrastruktūras objektiem, Rīga nekad nebūs gatava. Mēs solīti pasolīti virzāmies, lai šo uzdevumu, lai Rīga būtu gatava papildinātu, bet arvien palielinās vajadzības.

Runājot par koncertzāli Rīgā, Ameriks bilst, ka tieši Rīga izdarīja pirmo konkrēto piedāvājumu, ir tehniskais projekts, kā pārbūvēt Kongresu namu. Piedāvājums jārisina kopā ar valdību, jo pilsēta tp nevar nosegt. Tā būtu koncertzāle ar 1600 vietām. Ir arī citas alternatīvas, kur koncertzāles vieta tiek meklēta.

Vai kultūras gada sakarā būs notikusi attieksmes maiņa, to redzēsim nākotnē, norāda Latvijas Radio žurnāliste Ingvilda Strautmane. Vai tiešām valsts būs sapratusi, ka kultūra ir pilnvērtīga ekonomikas sastāvdaļa, ne tikai putukrējuma cepurīte, kurā vajag tikai sabērt naudu. Viņa arī norāda, ka Rīga 2014 bija daudz notikumu, kas atvilināja uz Rīgu atbraukt daudzas ģimenes no citām Latvijas vietām. Bet tas rosina jautājumus ar to, cik daudz ģimene no kāda reģiona var atļauties atbraukt uz Rīgu.

Matulis atzīst, ka pagājušā gadā priecējis, ka bijuši augstvērtīgi notikumi ar pasaules klases zvaigznēm, bet viņam pašam vairāk patika tā daļa, kur bija iespēja iesaistīties un darīt kopā savās apkārtnēs.

“Primāri nav jautājums par kultūru un mākslu Rīgā, bet par dzīves kvalitāti,” bilst Matulis. Pēdējo piecu gadu attīstība Rīgā ir pierādījusi, ka tā ir kļuvusi patīkamāka dzīvošanai un to vairs atņemt nevar.