Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Kopš Krimas aneksijas un karadarbības sākšanās Ukrainas austrumos, kā arī pēc Krievijas arvien izaicinošākās rīcības, pārkāpjot citu valstu gaisa telpu un jūras robežas, arī Somijā un Zviedrijā sāk citādi raudzīties uz savu drošības politiku. Abās Skandināvijas valstīs arvien biežāk izskan aicinājumi pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Vai tas patiesi varētu notikt, diskutē žurnālisti Didzis Melbiksis un Juris Kaža.
Zviedrijā jaunākās aptaujas rāda, ka lielāks skaits zviedru ir par NATO, nekā pret. Apmēram 42 procenti apsver iespēju iestāties. Zviedrija de facto bijusi gatava sadarboties ar NATO krīzes un kara gadījumā jau no aukstā kara laika, norāda Juris Kaža.
Somijā reakcijas uz Krimas aneksiju un diskusijas par jā vai nē NATO ir straujākas, salīdzinot ar Zviedriju, jo Somijai ir pieredze ar “draudzīgo kaimiņvalsti”, kuras Zviedrijai nav, atzīst Didzis Melbiksis.
Lai arī par Krimas aneksiju Somijā bija satraukums, visticamāk gan Somija, gan Zviedrija, pirms pievienoties NATO, izsvērs visus par un pret, kā arī gaidīs tautas atbalstu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Latvijā
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X