Sāpīgi klausīties šo plēšanos par kompensācijām, bet akmens atkal jāmet nespējīgo valdību un nekompetentā likumdevēja dārziņā. Jāpiekrīt Kaimiņam, - civilizācija to atrisinātu ātri un, galvenais, cietušo interesēs. Pat vēl vairāk, - katrā normālā valstī ir metodika, pēc kuras nosaka cilvēka dzīvības cenu. To izmanto par pamatu kompensāciju aprēķiniem dažādās dzīves situācijās, visbiežāk satiksmes u.c. negadījumos. Ja Latvijas likumdošana noteiktu obligātu šīs metodikas pielietojumu, nebūtu ne ilgās tiesvedības Talsu traģēdijas lietā, ne RS un Gjensidiges ņirgāšanās par upuriem Ērgļu ielā, ne Zolitūdes cietušo apkrāpšanas mēģinājuma.
Tāda oficiāla un publiska metodika viestu skaidrību gan cietušo piederīgajiem, gan neļautu apdrošinātājiem u.c. atbildīgajiem atpirkties ar grašiem. Šādos aprēķinos nav nekā slēpjama vai neētiska, katram vecumam un dzimumam var aprēķināt personā ieguldīto valsts naudu, sagaidāmo atdevi nodokļos, profesionālajā darbībā, sievietēm – arī vidēji statistiskajā bērnu skaitā, utt.
Pie iztikas minimuma patēriņa groza vai progozējamās pensijas lieluma noteiktam gadu skaitam mēs esam pieraduši, laiks pierast arī pie domas, ka cietušajam ir pavisam konkrēta vērtība, kuru samazināt nedrīkst, lai kā tas būtu izdevīgi maksimām un gjensidigēm.