Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Trīs augstskolu studentu pārstāvji ir skeptiski noskaņoti par obligātā militārā dienesta, kā arī militāro mācību nepieciešamību studentiem. Militārās mācības varētu būt brīvprātīgas.
Krustpunktā diskutē Rīgas Tehniskās Universitātes studentu parlamenta pārstāvis Ritvars Grēbers, Rīgas Stradiņa Universitātes studentu pašpārvaldes vadītājs Artūrs Kļava, Latvijas Universitātes studentu padomes pārstāvis Kristaps Opincāns.
Kristaps Opincāns vērtē, ka doma par militāro mācību ir kā risinājums pašreizējai ģeopolitiskai situācijai. Tā ir politiska rīcība, kurai nevajadzētu būt universitātēs, kas tradicionāli ir savrup no politikas. Par savu rīcību kara gadījumā viņš izsvērtu konkrētajā brīdī.
Artūrs Kļava pozitīvi vērtē obligātā militārā dienesta atcelšanu Latvijā pims dažiem gadiem. Ja kāds vēlas brīvprātīgi apgūt militārās iemaņas, to var darīt, bet tam nevajadzētu būt obligāti un traucēt mācību procesu. Par sevi viņš bilst, ka labprātāk palīdzētu ievainotajiem kā mediķis, nevis ņemtu pats rokās ieroci.
Arī Ritvars Grēbers piekrīt, ka nevajadzētu studentiem būt obligātām militārām mācībām. Viņš nevēlētos pats dienēt, bet piedāvā, ka varētu būt studijās ievirze saistībā ar militārām mašīnām vai iekārtām. Ritvars atzīst, ka kara lauka nedotos, ja sāktos karš.
Neskatoties uz noliedzošo attieksmi pret militārām mācībām, visi trīs studenti atzīst, ka ir patrioti. Ne tikai ar ieroci rokā var izrādīt dzimtenes mīlestību.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (13)
Cilvēku izvēli un brīvību ierobežot nevajag, taču jāveido burkāna motivācijas. Piemēram, ja saņem valsts apmaksātu izglītību, ir X gadus jānostrādā Latvijā, vai jāatmaksā izglītībā ieguldītais.
Ja cilvēks ir apguvis valsts aizsardzības iemaņas un tās regulāri uztur, tas saņem nelielu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi + vēl kādus bonusus.
Un taml.
Štrunts par viedokļiem par militāro apmācību.
Bet tas, kā šie studenti izteicās par rīcību vai lemšanu militāra uzbrukuma sakarā, mani padarīja, maigi sakot, DOMĪGU.
Kā tad sanāk - jaunie inteliģentie cilvēki, kas auguši Latvijā, kam vecāki un vecvecāki, visticamāk, arī dzīvo (vai dzīvojuši) Latvijā, kara gadījumā izvēlēsies doties prom no Latvijas?
Jo ne jau tādēļ mācījušies un studējuši?
Un kas tad būs tie, kas paliks un aizstāvēs savas valsts teritoriju?
Un kur paliks viņu vecāki, vecvecāki? Tos ņems līdzi, vai "deleģēs" viņiem šo valsts aizstāvēšanas uzdevumu?
Kurp virzās mūsu jauniešu demokrātiskā brīvā domāšana?
Sanāk tā, ka visi izmācītie un gudrie jaunieši pametīs savas mājas, vecākus, lai tie dzīvo kā prot, bet paši "kultivēs demokrātiju" un "nodarbosies ar augstām matērijām" kaut kur mistiskā drošā pasaulē?
Saprotu, ka viedokļi var būt dažādi, taču arī šos demokrātijas un brīvdomāšanas aizstāvjus kāds baroja, apģērba, viņi uzauga konkrētā vietā Latvijā. Un tagad viņi pasaka apmēram tā: "es esmu pārāk vērtīgs un izglītots, lai kaut kāda vienkārša militāra konflikta gadījumā Latvijā riskētu tikt ievainots".
Tad šādiem jauniešiem nav vajadzīga Latvija kā valsts ar tās teritoriju, valodu, kultūru?
Var jau būt, ka viņi samācījušies diskusiju mākslu un citas vajadzīgas prasmes, taču ir situācijas, kurās jāaizstāv sava zeme neskatoties uz to, kāda nu kuram izglītība un intelekts.
ĻOTI ceru, ka šādi domājoši jaunie vīrieši ir absolūtā mazākumā !!!
Citādi drīz varam nonākt līdz situācijām, kad ne tikai dzimtā zeme netiek aizstāvēta, bet arī draudzene, sieva, vecāki netiek aizstāvēti, jo "es taču neesmu izglītojies tādēļ, lai vicinātu kulakus vai brutāli cīnītos".
Man arī ir vairāk par vienu maģistra izglītību, taču esmu gan armijā (diemžēl Padomju) dienējis, gan "Barikāžu dienās" dežurējis pie Televīzijas torņa, gan arī par savu meiteni dažam labam "pa muti sadevis".
Vīri, tēvi, mātes - lūdzu, aprunājieties ar saviem bērniem - mūsu nākotni!
Lai arī mēs varam būt droši, ka par mums parūpēsies mūsu pēcteči!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X