Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Vairāki cilvēki nemierā ar to, ka Latvijā nav atzīta viņu kā pacientu tiesību pārkāpšana, pēdējos gados ir vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un tajās guvuši gandarījumu. Latvijas juristi atzīst, ka tiesību sargājošajās iestādes trūkst izpratnes par medicīnas un pacientu tiesību jautājumiem. Vēl vairāk - ir gadījumi, kad, piemēram, ārsti apzināti slēpj savas neizdarības, sagrozot dokumentus.

Studijā disktutē Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja tiesnese Ilze Celmiņa, advokāts Ronalds Rožkalns un Tiesnešu mācību centra juridisko programmas vadītāja Lina Galgatāvičūte.

Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga aicina pievērst uzmanību ārstu-ekspertu skaitam valstī. Viņa norāda, ka to ir tikai 11 cilvēki. Kopš 2013. gada rudens, kad izveidoja Ārstniecības riska fondu, saņemti 78 iesniegumi, no kuriem izskatīti 35. Astoņos gadījumos lemts, ka jāmaksā kompensācija.

"Problēma medicīnas lietās galvenokārt ir saistīta ar ekspertu atzinumu novērtēšanu," uzskata advokāts Ronalds Rožkalns. "Medicīnas tiesības ir joma, kur vajadzīgas speciālas zināšanas, un tiesnešiem bieži tādu nav. Tāpēc tiek nozīmētas ekspertīzes. Novērtējot ekspertu atzinumu, galvenā problēma ir tā, ka joprojām gan tiesnešiem, gan izmeklētājiem, gan prokuroriem ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka ekspertu atzinums ir pamatots un kompetents, jo to ir izveidojis eksperts un viņam ir bijušas speciālas zināšanas. Veidojas absurda situācija, lai arī cik aplams un kļūdains būtu atzinums. Speciālās zināšanas ir priekšnoteikums, lai strādātu kā lietpratējs konkrētā lietā. Vai atzinums ir objektīvs un pamatots, to nosaka pēc citiem kritērijiem."

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja tiesnese Ilze Celmiņa atzīst, ka ir ir neērti, ir kauns par pretrunām, ko norādījusi ECT, ko nav pamanījuši tiesneši.

"To mēs redzam tagad uz papīra," bilst Celmiņa, "bet zālē, kad viss notika, ir grūti pateikt, kas bija tas, kas tiesnesim radīja pārliecību un ļāva noticēt vairāk vienas puses argumentiem. Medicīnas lietas klājas pāri daudz emociju, ir situācija, ka pēc tam liekas nesaprotami."

Tiesnešu mācību centra juridisko programmas vadītāja Lina Galgatāvičūte norāda, ka četras ar medicīnu saistītās lietas ECT no Latvijas ir salīdzinoši neliels skaits. Viņa nenoliedz, ka tiesnesis var kļūdīties, bet četras lietas neliecina par sliktu tiesu prakses nemainīguma sistēma. Tā nav kļūda, kas plaši izplatīta. Cits jautājums, kāda ir juridiskās palīdzības kvalitāte jau pirmajā procesā. Ja jautājums juridiski nepareizi ievirzītes jau pirmajā instancē, vai nav nodrošināti pareizie pierādījumi un argumenti, līdz ar to otrajā un trešajā instancē to izdarīt ir daudz grūtāk.