Vēl aizsardzības mācības vietā pasaulei ir iespēja zināmā mērā mācīties no pan paniscus ģenētiskajiem radiniekiem.

Kodolkaru tas pulkvežleitnants noteikti nav redzējis.

Man patika moments pēc 24. minūtes, kad visas civilpersonas bija vienisprātis par to, ka no kara baidīties nevajag, bet pulkvežleitnanta kungs, kurš pats gan karu arī ir redzējis, tik drošs vis nebija. :)) Atliek tikai jautāt sev, kurš ir kompetentāks par šo spriest? :)

Ja paskatieties uz ģeopolitiskajiem notikumiem, kopš Ukrainas (vai pat Gruzijas) draudi no Krievijas puses ir tikai palielinājušies, un arī šobrīd nav nekādu pazīmju, ka situācija varētu atslābt. Sabiedrība ir pie tā pieradusi, baiļu sajūta atslābst, jo notikumi rit salīdzinoši gausi, bet de facto bīstamība nevis mazinās, bet pieaug.

Man ir zināms priekšstats par to, kā notiek apmācības NBS, un domāju, ka šīs prasmes jauniešiem pilnīgi noteikti būs vērtīgas un noderīgas. Praktiskas zināšanas, kā orientēties, izdzīvot mežā, komandēt līdzcilvēkus, utt. Fona zināšanas - laiku pa laikam "piekaujot mazo mīksto sevī", mugurkauls kļūst stiprāks.