Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Zolitūdes traģēdija spilgti izgaismojusi problēmas, kas saistītas ar atbalstu ģimenei, ja laulība nav bijusi noslēgta. Vēl vakar, 4. novembrī, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) virsleitnanta Edgara Reinfelda civilsievas Ivetas Vorzas pieteikumu par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu.

"Valstij jāuzņemas atbildība par visiem saviem pilsoņiem," diskusijā raidījumā Krustpunktā norāda biedrības „Zolitūde 21.11” pārstāvis Imants Burvis un piebilst, ka daudzi dažādu iemeslu dēļ dzīvo nesakārtojot attiecības. Runājot par konkrēto gadījumu, viņš min, ka Iveta Vorza, kas pati arī palīdz traģēdijā cietušajiem, tiek sodīta divkārt: ar to, ka tagad tiesas ceļā jācenšas pierādīt attiecības, un to, ka attiecības nav bijušas reģistrētas

Latvijā vairāk nekā puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās. Krīzes situācijā valsts šādas attiecības neuzskata par ģimeni un, ja notiek nelaime, partneris nevar saņemt valsts atbalstu. Protams, varam moralizēt un sacīt, ka vajadzēja domāt agrāk un sarakstīšanās dzimtsarakstu nodaļā neko daudz neprasa, bet tas nozīmē pievērt acis uz milzīgu skaitu ģimeņu, kuras tomēr dzīvo nereģistrētās attiecībās un bieži saskaras ar mantiskām problēmām.

Tiesībsarga biroja tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa norāda, ka Tiesībsargs vairākkārt norādījis uz problemātiku par faktiskajā kopdzīvē dzīvojošiem cilvēkiem, bet viņa teiktais nav guvis atsaucību valdībā. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks atzīst, ka jautājums par faktiskajā kopdzīve dzīvojošiem cilvēkiem ir problēma, bet tajā pašā laikā bilst, ka šo jautājumu baidās risināt, jo Eiropas konteksts liek domāt, ka aizskarot šo jautājumu, tiks pacelts arī jautājums par viendzimuma partnerattiecībām. To nav gatavs akceptēt Saeimas vairākums. Ja varētu sabiedrībā vienoties, ka šie jautājumi ir atšķirīgi, ir jānāk pretī šiem cilvēkiem un jautājumi jārisina. Tas varētu būt vienkāršots attiecību reģistrācijas process.

Saeimas deputāte Ilze Viņķele telefona intervijā atzīst, ka noteikti būtu jāizstrādā atvieglotāki noteikumi attiecību reģistrācijai cilvēkiem, kas dzīvo kopā.

„Tas ir valsts pienākums,” norāda Viņķele. „Valsts pienākums nav moralizēt, kā pieaugušiem cilvēkiem būtu jākārto savas attiecības. Valstij ir vēsu prātu jāpalūkojas, kā cilvēki šobrīd izvēlas dzīvot.” Deputāte arī norāda, ka noregulējums ir iespējams, ja Saeima ievēlētās partijas var pateikt, ka tā ir problēma daudzām ģimenēm, daudziem cilvēkiem, nodokļu maksātājiem, bērniem , kas mazāk tiek aizsargāti. Pārējais ir tehniskais risinājums un labas gribas jautājums, vai tas ir kāds jumta likums vai labojumi Civillikumā.

„Ja Lielākā Eiropas daļa pratusi atrisināt šo izaicinājumu, ar ko tad Latvija būtu gaudenāka. Līdz šim šķērslis bijusi politiskā nevienošanās jeb dažādi uzskati par to, cik šī problēma ir aktuāla,” vērtē Viņķele. „(..) ja varam izveidot unificētus noteikumus, kas pasargā nereģistrētās attiecības dzīvojošos cilvēkus un bērnus. Šis būs solis, ar kuru politiķi varēs apliecināt darbos, ka mums svarīgs katrs cilvēks un katrs bērns.”

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska skaidro juridiskos aspektus par labu laulību reģistrācijai.