Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

225 miljonu eiro gada budžets, aptuveni 5000 karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos, kā arī 65 procentu sabiedrības uzticība. Šie dati raksturo mūsu valsts aizsardzības sistēmu. Tieši Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos kā būtiskāko panākumu divdesmit gadu pastāvēšanas laikā Nacionālo bruņoto spēku jubilejas konferencē uzsvēra Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs no Zaļo un Zemnieku savienības.

“Galvenais panākums, kas ir sasniegts, ir sabiedrības uzticība Latvijas armijai, Latvijas bruņotajiem spēkiem, Latvijas karavīriem,” norāda Panteļējevs.

Šis gads aizsardzības nozarē ir jubileju gads. Pirms divdesmit gadiem izveidoti Nacionālie bruņotie spēki, bet pirms desmit gadiem Latvija iestājās NATO.

Tomēr šis ir arī nozīmīgu pavērsienu gads – Krievijas agresija Ukrainā likusi strauji pārkārtot NATO valstu aizsardzības sistēmas. Tāpēc arī mūsu bruņotie spēki turpmāk vairs ne tik daudz kalpos miera apstākļiem un misijām trešajās valstīs, bet pirmkārt pašu valsts aizsardzībai apdraudējuma gadījumā. Kaut arī Aizsardzības ministrija arvien apgalvo, ka tiešas militāras briesmas nedraud, tā arī neslēpj – esam «aukstā kara» priekšvakarā. Tādēļ nākamā gadā plānots vairāk mācību, kā arī ieguldīt līdzekļus tehniskajā nodrošinājumā un karavīru atalgojumā. Tāpat politiķi vienojušies aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta ar laiku veltīt ne tikai vārdos un dokumentos, bet arī budžetā.

Armijai uzticas

Armijai ir visaugstākais sabiedrības uzticības rādījums starp valsts pārvaldes iestādēm, uzticamības reitingā to ierindojot 5. vietā uzreiz aiz skolām, baznīcas, radio un televīzijas. Kā liecina Eirobarametra dati, Latvijas armijai uzticas 65 procenti Latvijas pilsoņu. Savukārt kompānijas TNS aptauja, kurā piedalījās gan pilsoņi, gan nepilsoņi, rāda tikai mazliet vairāk nekā puses (51%) iedzīvotāju uzticību armijai. Saskaņā ar aptaujas datiem respondenti karavīros visaugstāk vērtē drosmi, profesionalitāti un pašaizliedzību. Pašus karavīrus kā mūsu valsts galveno drošības garantiju sauc arī nozares politiskā vadība.

“Mēs pirmie Baltijas valstīs pārgājām uz profesionālu armiju, un patiešām mēs šobrīd varam apteikt, ka mums ir profesionāla armija,” vērtē Panteļējevs. “Kritērijs nav tikai tas, ka mēs paši iedomājamies, ka šī armija ir profesionāla, bet kritērijs ir tas, ka visur tur, kur mūsu karavīri piedalās starptautiskajās operācijās (..) mēs varam lepoties ar to, ka saņemam ļoti labas atsauksmes par mūsu kareivju darbību tur, viņi principā tiek uzskatīti par neaizvietojamiem.”

Savu nozīmīgumu apzinās arī paši karavīri. It īpaši novembra svētkos. Viens no pieciem tūkstošiem – iecavnieks kaprālis Aivis Marhelis, kas ikdienā strādā Ogres inženiertehniskajā bataljonā profesionālajā dienestā ir divus gadus.

“Karavīrs šajā smagajā situācijā ir vien no noderīgākajiem cilvēkiem Latvijā, ja mums ir armija, mēs vismaz nosacīti varam izskatīties nedaudz drošāk. Ja mēs to nedarīsim, tad neviens citis to nedarīs un neaizsargās šo valsti,” bilst Marhelis.

18. novembra svētku parāde Daugavas krastmalā Rīgā uzskatāmi parāda ne tikai mūsu valsts aizsardzības cilvēkresursus, bet arī tehnisko nodrošinājumu. Vieglās un pavecas smagās automašīnas, dažas bruņumašīnas, pāris tanku, kā arī daži helikopteri debesīs. Aizsardzības ministrija, aizbildinoties ar drošības jautājumiem, negrib atklāt, cik bagāti militārā nodrošinājuma ziņā esam. Vērtējot pārmaiņas pēdējā gada laikā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) bilst, ka “esam kļuvuši stiprāki, neskatoties uz to, ka budžets nav mainījies gada laikā. Esam veikuši iepirkumus, lai modernizētu mūsu bruņotos spēkus, stiprinātu Zemessardzi.”

“Ir darīts viss, ko varam izdarīt tā budžeta ietvaros, ko valsts līdz šim bija atvēlējusi,” atzīst Vējonis.

Līdzekļi aizsardzībai

Latvijā ir vismazākais budžets aizsardzībai starp visām Baltijas valstīm. Līdzīgi kā citās nozarēs pirmajā vietā ar 2,05 procentiem no IKP ir Igaunija, šogad ar 1,11 procentiem aizsardzībai mūs apsteigusi arī Lietuva. Mēs aizsardzībai esam atvēlējuši 225 miljonus eiro jeb vienu procentu no IKP. Tas gan ir par 0,1 procentu vairāk nekā pirms gada.

Bonnas Starptautiskās konversijas institūta publiskotie dati liecina, ka starp 152 valstīm Latvija ir 78. militarizētākā. Tātad sarakstā vidusdaļā. Baltijas valstu vidū vismilitarizētākā ir Igaunija, kas sarakstā ieņem augsto 21. vietu, bet Lietuva atrodas 58.vietā. Šis rādītājs atspoguļo valsts militāro spēku lielumu un izdevumus aizsardzībai attiecībā pret tās sabiedrību.

Lielāko daļu jeb nepilnus 142 miljonus eiro no aizsardzības budžeta iztērē Nacionālie bruņotie spēki. No šīs summas vairāk nekā puse jeb 79 miljoni eiro nonāk karavīru makos – algām, pabalstiem, prēmijām, karavīru uzturam un valsts aprūpējamo personu uzturēšanai. Kopš “treknajiem gadiem” aizsardzības budžets samazināts apmēram par pusi, un tas ietekmējis arī karavīru atalgojumu. Kā liecina Nacionālo bruņoto spēku informācija, kareivji atkarībā no pakāpes «uz rokas» saņem no 700 līdz 1400 eiro.

Bāze Ādažos

Aptuveni ceturtā daļa jeb 1200 kareivju ikdienā uzturas Ādažos. Ar Ādažu bāzi iepazīstina pulkvežleitnants Agris Ozoliņš.

Bāzes teritorijā vienā no 15 mastiem plīvo ASV karogs. Kopš pavasara tur uzturas 150 ASV kareivji, bet vasarā uz mācībām Ādažos no vairākām valstīm sabrauca pat divarpus tūkstoši militārpersonu. Kā uzsver nozares ministrijā, gan starptautiskās, gan vietēja mēroga mācības visas tikušas savlaicīgi plānotas. Galvenais mācību ieguvums – spēja sadarboties un apgūt tehniku.

“Starptautiskajās mācībās šeit ir tehnika, mēs mācāmies strādāt kopā ar dažādiem sabiedrotajiem, panākam savietojamību ar viņiem, runājam vienā valodā, mēs rīkojamies un veicam taktiskos uzdevumus saskaņoti. (..) Otrs, protams, ejot uz attīstību, uz mehanizāciju, mūsu kājnieki saprot, kas ir bruņutehnika, kas ir kaujas mašīnas, jo mūsu bruņotajos spēkos tas līdz šim nav bijis,” skaidro Ozoliņš.

Pašlaik Ādažos rit ikdienas mācības, gandrīz pabeigta jaunās kazarmu ēkas būvniecība, kā arī sākta gatavošanās dalībai NATO reaģēšanas spēkos no 2016. gada. Pēc gada būsim gatavi paši savi aizsargāt militāra apdraudējuma gadījumos.

“2016. gadā NATO karavīri būs arī no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, un liela vienība – Baltijas bataljons. Ja kaut kur kaut kas notiks, kaut vai šeit pat Latvijā, nācēji zem NATO karoga būs neviens cits kā Baltijas bataljons,” skaidro Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis.

Pulkvežleitnants Ozoliņš atzīst, ka karavīru gatavības līmenis ir ļoti augsts.

Gaisa telpas aizsardzība

Būtisks ieguldījums NATO spēku reaģēšanas spējai militāra apdraudējuma gadījumā ir Jūras spēku flotiles apgāde ar kuģiem un apbruņojumu. Tāpat arī septiņos gados atjaunotais militārais lidlauks pie Lielvārdes. Par 80 miljoniem eiro, no kā trešā daļa ir sabiedroto atbalsts, tur izbūvēts skrejceļš, manevrēšanas ceļi, peroni, laukumi un ēkas.

Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Aivars Mežors vadības punktā rāda, kā pēc pusotru miljonu eiro izmaksājušā kapitālā remonta tiek izmēģināts pārņemtais helikopters Mi-2. 600 hektāru lidlauka teritoriju pulkvedis Mežors sauc par kompaktu, taču ar daudz iespējām.

“Lidlauks mums izbūvēts, lai varētu uzņemt lidmašīnas līdz stratēģisko transportlidmašīnu līmenim,” norāda Mežors.

Taču jaunais lidlauks būs ne tikai iespēja operatīvi uzņemt sabiedroto spēkus militāra apdraudējuma gadījumā. Jau pašlaik no turienes paceļas helikopteri reizēs, kad nepieciešama palīdzība pazudušu cilvēku meklēšanā, slimnieku pārvietošanā vai ugunsgrēku dzēšanai.

Lai gan Lielvārdē nepaceļas tā sauktie iznīcinātāji, mūsu bāzē izveidota moderna gaisa telpas kontroles un aizsardzības sistēma. Tieši no turienes tiek dotas norādes arī iznīcinātāju bāzēm Šauļos Lietuvā un Emari Igaunijā brīžos, kad konstatē Baltijas gaisa telpas iespējamu apdraudējumu. Un tādu gadījumu skaits būtiski audzis.

“Mēs novērojam ļoti būtisku lidojumu skaita paliecināšanos, kas pārkāpj jebkuras starptautiskās normas attiecībā uz lidojumu drošību. Pamatā šīs lidmašīnas, kas parādās gaisa telpā virs Baltijas jūras, ir ar izslēgtiem raidītājiem. Šo lidojumu skaits ir būtiski pieaudzis, šajā gadā tas ir sasniedzis vairāk nekā 200 lidojumu, pretstatā tam, ka pēdējos deviņos gados bija kādas reizes 50 šādi lidojumu,” skaidro aizsardzības ministrs Vējonis.

Ministrs arī bilst, ka pēdējās nedēļas laikā parādās starp lidmašīnām, kas pārvietojas virs Baltijas jūras stratēģiskie bumbvedēji. Tiešu militāru draudu gan neesot, apgalvo Vējonis, Krievija tikai demonstrē savu militāro potenciālu, kas ir būtiski uzlabojies pēdējos gados.

Drošības stiprināšana

Latvija nākamajā gadā aizsardzības budžetam klāt nākušos 19 miljonus eiro, pirmām kārtām ieguldīs pretgaisa aizsardzībā, kā arī zemessargiem gādās ieročus un apmācīs jaunsardzi.

“Plānojam investēt pretgaisa aizsardzības spēju attīstībai,” atzīst Vējonis. “Tas nozīmē, mēs plānojam iegādāties, sensorus, radarus, pretgaisa ieroču sistēmas. Apmācīt karavīrus ar šīm iekārtām rīkoties.”

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Panteļējevs izsakās tiešāk, pieļaujot iespēju, ka esam “aukstā kara” priekšvakarā. Taču psiholoģiskā iebiedēšana, demonstrējot spēku, īstā karā diez vai pāraugs. Tā uzskata bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsnieks un pašlaik deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš.

“Konvencionālā karā uzbrukt NATO, tā ir jebkuras valsts pašnāvība,” norāda Krēsliņš. “(..) Ja visa pasaule gribētu karot konvencionālā karā pret ASV, tā zaudētu. Tie miljardi neko neizsaka 21. gadsimtā, izsaka tas, kāds ir bruņojums, kā sagatavotas vienības.”

Krēsliņš uzskata, ka, esot kopā vienā organizācijā ar ASV, mēs varam justies aizsargāti.

Pēdējā politiķu apņemšanās paredz aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta sasniegt līdz 2020. gadam. Nākamajā gadā plānots ieguldīt ne tikai karavīru tehniskajā nodrošinājumā, bet arī atalgojuma sistēmā, reizē to arī reformējot. Aizsardzības ministrija arī domā līdz ar bruņu un citas tehnikas iegādi palielināt karavīru skaitu. Tas kaut netieši norāda, ka mūsu militāristi gatavojas ne tikai mācībām un ikgadējai svētku parādei.