Anna Auziņa pasniedz literatūras vēsturi un radošo rakstīšanu Latvijas Kultūras akadēmijā, pati raksta disertāciju, kuras nosaukums ir Sievietes pieredze un valoda Vizmas Belševicas, Montas Kromas un Ārijas Elksnes dzejā. Klajā nācis ceturtais dzejoļu krājums “Annas pūra govs”. Tā atvēršana 26. aprīlī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā.

„Mēdz uzskatīt, ka dzejas grāmatas var sadalīt trīs kategorijās: kritiķu grāmatas, lasītāju grāmatas un grāmatas, kas gūst ievērību no abām pusēm. "Annas pūra govij" ir vajadzīgie dotumi, lai atbilstu šai trešajai, ekskluzīvajai kategorijai, kurā ierindojami tādi veiksmīgi autori kā Kārlis Vērdiņš un Inga Gaile,” tā raksta Artis Ostups.

Parasti dzejoļi krājas pierakstos un vienā dienā saproti, ka var veidot krājumu. Bet šim krājumam bijis skaidrs, ka būs krājums, tik jāsagaida vēl daži dzejoļi, lai būtu pieklājīgs apjoms, atklāj Anna Auziņa. Parasti dzejoļi atnāk un prasās pierakstāmi. “Ar trešo grāmatu sapratu, ka vajag strādāt, tagad ar ceturto – atkal saprastu, ka briesmīgi spiest varbūt nevajag. Dažkārt labāk paciesties,” bilst Anna Auziņa.

Tituldzejolis atklāj, ka tā Anna, kas minēta nosaukumā, ir autores vecmamma, tēta mamma, "Protams, man bija izdevīgi, ka tas ir mans vārds un to var attiecināt uz mani," norāda Anna Auziņa. 

Strādājot pie šī krājuma, dzejniece arī domājusi par to, ko saņēmusi mantojumā no saviem senčiem. "Dzimtas vēsturē smeltais šajā grāmatā ir daudz redzams," tā Anna Auziņa.

Anna Auziņa ir dzejniece, gleznotāja, literatūras kritiķe, krājumu “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001) un “Es izskatījos laimīga” (2010) autore. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, no 1994. līdz 2007. gadam piedalījusies izstādēs. Vēlāk studējusi Kultūras un starpkultūru maģistra programmā Latvijas Kultūras akadēmijā un literatūrzinātni Latvijas Universitātē doktora programmā.

“Dzejniece ir līdz šim nemainīgākā man piedēvējamā identitāte,” par sevi saka Anna Auziņa.

Grāmatas dizainu veidojis mākslinieks Armands Zelčs. “Viņa ideja, ka zaļais un priekšējā vāka ir pļava, kur govij ganīties, zilais vāks – debesis virs pļavas, uz iekšējā vāka ir redzams zīmējums, ko mākslinieks iecerējis kā numuriņu, ko govij liek ausī, kāds tajā formā saskata arī baznīciņu. Es to pieņemu kā jauku dzeltenu laukumu,” skaidro Anna Auziņa un atklāj, ka viņai patīk košās lapas grāmatas iekšpusē, kas ir šķietami priecīgas," grāmatu raksturo Anna Auziņa.

Šobrīd Annas Auziņas domas nodarbina doktora disertācija un runājot par dzejoļiem viņa atklāj, ja vajadzētu pabeigt grāmatu, strādātu intensīvāk. Tagad atļaujos pierakstīt to, kas šķiet ļoti svarīgs"" .

Raidījumā Kultūras Rondo Anna Auziņa arī lasa dzejoļus no sava jaunākā krājuma