Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītājs Benedikts Kalnačs saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu par 2016. gada sasniegumiem zinātnē un par savu monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options".

Vācijā angliski izdota grāmata par Baltijas drāmu. Benedikts Kalnačs raidījumā Kultūras Rondo min, ka šis salikums parāda, cik interesanti pētnieciskie ceļi. Viņš arī bilst, ka apgāds “Aisthesis Verlag” akadēmiski spēcīgākais Vācijā, kuru interesē dažāda veida literatūra un pētniecība. Turklāt tam ir sērija par postkoloniālās literatūras pētniecību, kas gan vairāk orientēta uz ģermānistiku, bet viņi vēlējušies lasītājam piedāvāt arī pētījumu par šiem jautājumiem Baltijas telpā.

Benedikta Kalnača monogrāfiju “20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options” (“20. gadsimta Baltijas drāma: postkoloniāli naratīvi, dekoloniālas iespējas”) izdeva viens no vadošajiem zinātniskajiem apgādiem Vācijā “Aisthesis Verlag”.

“Monogrāfija tapusi ilgi,” atklāj Kalnačs. “Tieši taustāms rezultāts bija grāmata latviešu valodā, kas iznāca 2011. gadā. Izdevums angļu valodā ir būtiski pārstrādāts variants, kurā ieliktās domas un aktivitātes, kas daudzu garumā notikušas. Priekšvārdā minu pirmo netiešo impulsu, kas ir grāmatas pamatā, tā ir pirmā reize, kad 1991. gadā devos pāri PSRS robežai, nokļuvu citā domāšanas telpā. Ceturtdaļgadsimts, kas ir bijis ceļš uz šo konkrēto pētījumu, kas nav vienīgais šajā laikā.”

Monogrāfijā pētīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 20. gadsimta literatūra, balstoties jaunākajās postkoloniālo studiju atziņās un metodoloģijā. Grāmatu veido sešas nodaļas, kurās aplūkota nacionālā, filozofiskā, vēsturiskā, laikmetīgā, absurdā un postkoloniālā perspektīva Baltijas drāmas politiskajās, sociālajās un estētiskajās interpretācijās.

“Grāmata nepretendē aptvert visu, kas sarakstīts visās trīs valodās dramaturģijā, subjektīva atlase, darbi, kas pašam bijuši interesanti, kas arī turpinājuši dzīvot. Dramaturģijai ir labā iezīme, ka atkārtoti iestudē,” atzīst Kalnačs.

Kalnačs skaidro, ka monogrāfija aptver visu 20. gadsimtu. Tieši 20. gs. sākumā veidojas modernā kultūra, īpaši Latvijā un Igaunijā, jo Lietuvu skar drukas aizliegums līdz 1904. gadam. Latvijā jau parādās Blaumaņa, Raiņa lugas spēcīgi darbi, kas definē latviešu identitāti, līdzīgi procesi Igaunijā. Tas bijis loģisks sākumpunkts.

Runājot par aktuālajiem darbiem, Kalnačs min, ka beigu rediģēšanas stadijā ir kopā ar vācu kolēģi Rolfu Fīlmanu no Ķelnes universitātes sagatavotais R.Blaumaņa paša vācu valodā rakstītu vai tulkotu savu prozas tekstu izlase. Otrs aktuālais darbs – kopā ar Literatūras, folkloras un mākslas institūta kolēģiem tapušais pētījums par 19. - 20. gs. mijas kultūru. Mēģinājums saprast literatūras sociālo vēsturi.